Bijušais klimata skeptiķis: Cilvēka izraisīta globālā sasilšana ir reāla

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Amerikāņu zinātnieks Ričards Mallers no Kalifornijas Bērklijas universitātes, kas līdz šim bijis pazīstams kā pārliecināts cilvēka darbības izraisītas globālās sasilšanas noliedzējs, tagad atzinis, ka saskata reālu saistību starp globālajām klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu izmešiem.

«Es pats to negaidīju, bet kā zinātnieks jūtu pienākumu mainīt savas domas, ņemot vērā pierādījumus,» teikts paziņojumā, ko izplatījis Mallers.

«Pirms trim gadiem es pamanīju problēmas agrākajos klimata pētījumos, kas man lika apšaubīt pašu globālās sasilšanas faktu,» viņš raksta izdevuma «New York Times» komentārā. «Taču pērn, pēc intensīviem pētījumiem, kuros bija iesaistīti apmēram desmit zinātnieki, es secināju, ka globālā sasilšana ir reāla un agrākās aplēses par tās ātrumu ir pareizas. Tagad es speru vēl soli tālāk, [sakot, ka] pie tās gandrīz pilnībā vainojami cilvēki,» viņš piebildis.

Mallers kopā ar aptuveni desmit kolēģiem no Kalifornijas Bērklijas universitātes pētījis globālo temperatūras pārmaiņu saistību gan ar cilvēka saimniecisko darbību, gan ar dabiskiem faktoriem, tostarp Saules aktivitāti un vulkānu darbību.

Kā norādīts ziņojumā, ko pirmdien publiskojusi pētnieku komanda, zemeslodes vidējā temperatūra pēdējo 250 gadu laikā cēlusies par pusotru grādu pēc Celsija, un vistiešākais izskaidrojums tam ir cilvēku darbības radītie siltumnīcefekta gāzu izmeši.

Pētījuma autori aptvēruši par simt gadiem ilgāku laika posmu un nonākuši pie kategoriskākiem secinājumiem nekā ANO Starpvaldību klimata komisija, kas 2007.gadā norādīja, ka pēdējā pusgadsimta laikā globālā sasilšana izskaidrojama galvenokārt ar cilvēka darbību, bet līdz 1956.gadam planētas klimatu reizēm varējusi ietekmēt arī Saules aktivitātes paaugstināšanās.

Savukārt pēc Bērklijas zinātnieku atzinuma, Saules aktivitātei zemeslodes sasilšanā «ir nenozīmīga loma».

Kā uzskata pazīstamais klimata pētnieks, Pensilvānijas universitātes Zemes sistēmu zinātnes centra vadītājs Maikls Manns, šis Mallera paziņojums varētu palīdzēt «vidējai domājošajai sabiedrības daļai», ko samulsinājuši un maldinājuši uzbrukumi klimata zinātnei.

Viņš izteicis atzinību Malleram un viņa kolēģiem, kas «godīgi atzinuši, pie kādiem secinājumiem viņus novedušas analīzes, nebaidīdamies no iespējamajām politiskajām atskaņām».

Malleram gan nav izdevies pārliecināt radikālākos klimata skeptiķus, piemēram bijušo ASV Senāta Vides komitejas Republikāņu partijas sabiedrisko attiecību vadītāju Marku Morano, kas paziņojis, ka Mallers ieiešot vēsturē kā «profesors, kam apmiglojies prāts un kam vēl jāpadomā, kā nošķirt klimata zinātni no savas dīvainās ķēmošanās medijos».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu