Par vides prasību ignorēšanu atsevišķiem cūkkopības uzņēmumiem varētu tikt pārskatīta Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmaksa, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Draud samazināt ES atbalstu cūku fermām; cūkkopji neizpratnē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tikmēr cūkkopji par šādu iniciatīvu ir neizpratnē.
Pēc ministrijas iniciatīvas Lauku atbalsta dienests ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam varētu pārskatīt ES fondu finansējuma izmaksu atsevišķiem cūkkopības nozares uzņēmumiem, kuri savu darbību veic, ignorējot vides aizsardzības prasības, - strādājot bez A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas.
ES fondu finansējuma izmaksu varētu pārskatīt projektiem, kas saistīti ar citām fermas aktivitātēm, piemēram, cūku novietņu rekonstrukciju, tehnikas iegādi u.c. Atbalsts šādiem uzņēmumiem tiks izmaksāts tikai tad, kad Lauku atbalsta dienests saņems apliecinājumu par A kategorijas atļaujas izsniegšanu un konstatēto vides prasību neatbilstību novēršanu.
Tikmēr Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide «Nozare.lv» atzina, ka zemnieki nav informēti par šādu iniciatīvu.
«Nezinu, par kurām saimniecībām ir runa. Par šādiem draudiem neesam dzirdējuši, lai gan jau iepriekš neoficiāli izskanēja, ka atbalstu varētu samazināt. Bet ir taču jāsaprot - jo vairāk ierobežos pabalstu izmaksu, jo mazāk iespēju, ka patiešām tās kūtis varēs sakārtot. ES fondu nauda ir ļoti nozīmīga, dažkārt atbalsta mērāms tūkstošos latu, kad saimnieki rekonstruē kūtis vai uzstāda jaunas ražošanas līnijas,» sacīja Veide.
Viņš arī norādīja, ka patlaban cūkkopju saimniecības strauji samazinās pieaugošo izmaksu un ierobežotā tirgus dēļ.
«Diemžēl samazināšanās tendence turpinās. Graudu cenas aug katastrofālā apjomā, dzīvu cūku tirgus uz Krieviju joprojām ir slēgts, un ministrijās neviens neko nedara lietas labā. Esam atraduši tirgus Polijā, Lietuvā un Igaunijā, tomēr tie nav tik rentabli kā iepriekš Krievijā. Kamēr esam spiesti sašaurināt biznesu, tikmēr Latvijā lētās cenas dēļ dominē ievestā cūkgaļa,» sacīja asociācijas vadītājs.
Kā «Nozare.lv» norādīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Sirmā, pretendējot uz atbalstu, cūku audzētājam jau tagad jāapliecina, ka viņš nav pārkāpis normatīvo aktu prasības par ietekmi uz vidi. Pretendenta nepatiesas informācijas iesniegšanas gadījumā LAD var pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu vai saistību pārtraukšanu, kā arī līdz noteiktu nosacījumu izpildei atlikt publiskā finansējuma izmaksu.
«Saimniecībām, kurām kādu iemeslu dēļ netiek izsniegta atļauja, būtu jārada iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu konstatēto trūkumu novēršanai, lai būtu iespējams minēto atļauju iegūt. Sagatavojot konkrētos normatīvos aktus, tie ir pārrunāti un saskaņoti ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Minētā jautājuma apspriešanā bija iesaistīta arī Latvijas Cūku audzētāju asociācija, kura neiebilda pret ministrijas nostāju jautājuma risināšanā,» norādīja ZM pārstāve.