Sagatavoti jauni dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu «Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā», ko 2. augustā, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi paredz vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem, bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā, portālu «Apollo» informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Ņemot vērā, ka viena no būtiskākajām vispārējām dabas aizsardzības prasībām meža apsaimniekošanā ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, noteikumu projektā noteikts, ka, apsaimniekojot mežu, jāsaglabā bioloģiski vērtīgi meža struktūras elementi: mežaudzes ezeru un purvu salās, mežu puduri, mežaudzes ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, ģeomorfoloģiskie veidojumi, skudru pūžņu kolonijas, avoti un avoksnāji, apaugums mikroieplakās, mežmalas un bioloģiski vērtīgās mežaudzes. Noteikumu projektā ir ietverti šo bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas nosacījumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nolūkā noteikumu projektā ir ietverts nosacījums, ka aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīviem aktiem par koku ciršanu.

Noteikumu projektā ir noteikti aprobežojumi aizsargjoslās ap purviem, kas ir aizsargājamas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Aizsargjoslās ap purviem ir aizliegts ierīkot jaunus meliorācijas grāvjus, izņemot, ja tas nepieciešams purvu vai citu zemes lietojuma veidu (ārpus meža) teritoriju apsaimniekošanai.

Noteikumu projekts nosaka arī, ka, veicot jebkādu darbību mežā, ir jāizvairās no ūdens noteces traucēšanas grāvjos, strautos un upēs. Ūdens noteces traucējums nedrīkst būt ilgāks par četriem mēnešiem gadā un tas nedrīkst radīt ietekmi uz citiem īpašumiem.

Noteikumu projektā ir noteikts regulējums kultūras mantojuma saglabāšanai mežā. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību, bet, apsaimniekojot citus kultūras mantojuma elementus, noteikumu projekts paredz, ka meža īpašniekam ir jāizvērtē valsts institūciju, pašvaldību un nevalstisko institūciju ieteikumi.

Līdzīgi kā šobrīd spēkā esošajos noteikumos par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā arī noteikumu projektā ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.

Tāpat jaunajā noteikumu projektā ir saglabātas šobrīd spēkā esošās prasības par īpaši aizsargājamo meža iecirkņu izvērtēšanu, lai izveidotu mikroliegumu vai atceltu īpaši aizsargājamā meža iecirkņa statusu. Prasībās precizēts, ka minēto iecirkņu izvērtēšana meža īpašniekam ir jāveic līdz atkārtotai meža inventarizācijai.

Paredzams, ka noteikumu projekts nodrošinās bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un vides aizsardzību kopumā.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un tie aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2001. gada 8. maija noteikumus Nr.189 «Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu