Sondore-Kukule iesaka Lembergam paklusēt

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Reformu partijas (RP) valdes priekšsēdētāja vietniece Sandra Sondore-Kukule noraida Ventspils mēra Aivara Lemberga («Latvijai un Ventspilij!») pārmetumus RP ostu jautājumā un norāda, ka viņš palaidis garām lielisku iespēju paklusēt.

Laikrakstā «Diena» publicētā viedoklī Sondore-Kukule apgalvo, ka Lemberga minētie argumenti par Ventspils ostas konkurētspēju un augsto pozīciju britu laikraksta «Financial Times» izdevuma «FDI Intelligence» pētījumā «Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13» ir pārvērtēti, bet lielāko kaitējumu Latvijas ostām nodarījuši dažādu «oligarhisku grupējumu kari».

«Grūti iedomāties lielāku kaitējumu Latvijas tranzīta nozares un īpaši ostu attīstībai, reputācijai un konkurētspējai par to, ko tai ir nodarījuši dažādu oligarhisku grupējumu «kari» par ietekmi tranzīta biznesā ar uzņēmumu vardarbīgu pārņemšanu Ventspilī, nebeidzamie Lemberga kunga tiesvedības procesi Londonā simtu miljonu apmēros ar lielo Latvijas tranzīta uzņēmumu akcionāriem, viņa kriminālprocesi Latvijā ar aizdomām, ka šajā nozarē caur ofšoriem pievāktā nauda tiek izmantota Latvijas politisko lēmumu nopirkšanai un pat mediju uzpirkšanai,» akcentē Sondore-Kukule. «Tāpēc, dzirdot no visu šo stāstu galvenā varoņa pārmetumus par RP nodarīto kaitējumu tranzīta nozarei, nāk prātā viena Francijas prezidenta teiciens par garām palaisto lielisko iespēju paklusēt.»

RP pārstāve analizē «Financial Times» pētījumu, norādot, ka no uzaicinātajām 600 brīvajām ekonomiskajām zonām 120 valstīs pētījumā piedalījās un informāciju iesniedza tikai 56 zonas. No Eiropas Savienības pētījumā pārstāvētas tikai četras valstis - Latvija, Lietuva, Polija un Lielbritānija.

«Taču interesantākais seko! Uzminiet, kādu piecu ostu starpā Ventspils atzīta kā otrā labākā? Kā TOP piecnieka ostas šajā pētījumā bez Ventspils minētas Maroka, Maurīcija, Bahreina un Omāna. Nav ne Singapūras, ne Roterdamas, ne Hamburgas un citas, kas tiešām ir pasaules vadošās ostas,» apgalvo Sondore-Kukule.

Viņa uzsver, ka šis pētījums ir brīvo zonu «pašnovērtējums», kur zonas tiek aicinātas atbildēt uz jautājumiem par sevi, un pēc tam atbildes skata pieci žūrijas locekļi. Respektīvi, pasākums, kurā paši gādā sev godalgas.

«Domāju, ka laba ideja, no kuras iedvesmoties arī Ventspils Brīvostas regulāri apmaksātajai avīzei «Ventas Balss», kas arī varētu Ventspils ostu vērtēt konkurencē ar Kuivižu ostu,» ironizē RP pārstāve.

Viņa atgādina, ka Pasaules Banka līdz šim ir jau vērtējusi Latvijas ostu un tranzīta nozares konkurētspēju un «ir to darījusi ļoti izvērsti un objektīvi», vērtējot 155 pasaules valstis vairākus gadus pēc kārtas kopš 2007.gada. Šo vairāku gadu garumā Latvijas loģistikas nozares konkurētspējas indekss ir, kā to apraksta Sondore-Kukule, «nogāzies» no 42. uz 76.vietu.

«Un visbeidzot tik ļoti reklamētie dati par kravu apgrozījuma pieaugumu Latvijas ostās. Būsim objektīvi - vai tas ir ostu pārvalžu vai tomēr uzņēmēju nopelns? Vai kravas nāk pateicoties vai tomēr par spīti ostu pārvalžu darbam un pateicoties pasaules tirgus pieprasījumam un Latvijas ostu ģeogrāfiskajam izvietojumam? Ne jau Lembergs, [Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants] Sormulis vai [Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds] Loginovs ieved un pārkrauj tās kravas. To dara uzņēmēji, un daudzi no viņiem saka, ka nav apmierināti ar biznesa vidi ostās,» apgalvo Sondore-Kukule.

Kā atgādina politiķe, RP jau gada sākumā piedāvāja apspriešanai koalīcijas partneriem un Saeimas deputātiem problēmjautājumu loku, kuru risināšanai nepieciešami grozījumi likumā «Par ostām» un kuriem «tik izmisīgi pretojas Lemberga kungs un viņa sabiedrotie».

RP piedāvā noteikt precīzu regulējumu, kādos gadījumos ostu pārvalde var nodarboties ar uzņēmējdarbību; nodrošināt ostu pārvalžu darbības caurskatāmību un atklātību; panākt tiesu kontroli pār ostu pārvalžu lēmumiem; nodrošināt komersantus ar infrastruktūru.

«Un pasakiet vēl, ka tās būtu neloģiskas, kaitīgas un nevajadzīgas reformas!» uzsver RP valdes priekšsēdētāja vietniece.

Kā «nekaunīgus melus» viņa raksturo izteikumus, ka RP grib privatizēt ostas.

«Neviena RP amatpersona, ministrs, deputāts nekad nav runājuši par ostu privatizāciju. Par nožēlu jāatzīst, ka par to visskaļāk runā cilvēks, kurš pats pa kluso un izmantojot savu dienesta stāvokli, iespējams, «de facto» jau esot privatizējis vienu no svarīgākajām Latvijas ostām,» apgalvo Sondore-Kukule.

Viņa skaidro, ka RP runā par pretējo - kā vislabāk ostās stiprināt valsts interešu ievērošanu, kā panākt lielāku lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, kā panākt, lai osta ne vien izmanto valsts infrastruktūru un nekustamo īpašumu, bet arī atdod valstij daļu no peļņas, kas iegūta, izmantojot valsts īpašumu.

Kravu apgrozījums Ventspils ostā šī gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 20%, un tas, par spīti RP un tās bijušā līdera Valda Zatlera centieniem reformēt Latvijas ostu darbu, tikai norāda uz esošā ostas pārvaldības modeļa efektivitāti, jūlija sākumā paziņoja Ventspils mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Lembergs.

«Neskatoties uz visiem Zatlera partijas centieniem sagraut, būtiski kaitēt un traucēt Latvijas ostu, tai skaitā Ventspils ostas, darbu, man par lielu prieku, Zatleram šo mērķi nav izdevies sasniegt. Ventspils brīvostas darbības rezultāti šī gada pirmajā pusgadā tikai norāda uz ostas pārvaldes darbības efektivitāti, kvalitāti un drošumu,» sacīja Lembergs.

Ventspils mērs akcentēja, ka galvenajiem Ventspils ostas konkurentiem - Klaipēdas un Tallinas ostām, kuras RP slavējusi kā paraugus, kuriem vajagot līdzināties, - kravu apgrozījums šī gada pirmajos sešos mēnešos esot samazinājies. «Zatlera partijas mērķis, kā jau viņi pateica, ir privatizēt ostas. Ja slikti strādā, tad var pamatot, ka vajag privatizēt un ka privātie strādās labāk. Fakti to apgāž pilnīgi un galīgi,» piebilda Lembergs.

Kā norādīja Lembergs, Ventspils ostas kompānija «Ventbunkers» ir būtiski uzlabojusi darbības rezultātus, kopš uzņēmuma vadībā vairs neatrodas Šveices advokāts un Lemberga oponents Rūdolfs Meroni. «Ventbunkera» kopējais pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn šī gada pirmajos sešos mēnešos palielinājies 1,4 reizes, tai skaitā pārkrautā mazuta apjoms pieaudzis 1,8 reizes.

Savukārt «Kālija parks», kuru joprojām vada un kontrolē Meroni, turpina strādāt ļoti neveiksmīgi, akcentēja Lembergs. Šī gada sešos mēnešos ir pārkrauts 1,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 25% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. 2005. un 2006.gadā «Kālija parks» pusgadā pārkrāvis apmēram 2-2,5 miljonus tonnu kravu, piebilda Ventspils mērs.

Kā ziņots, Ventspils uzņēmēju aprindās tiek runāts, ka ar Meroni saistītas personas ir starp RP lielajiem ziedotājiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka AS «Ventbunkers» bijušais valdes loceklis Aivis Landmanis ar dzīvesbiedri RP ziedojuši 8150 latu. AS «Ventbunkers» preses sekretārs Aivars Gobiņš un viņa tēvs ziedojuši katrs pa 1000 latiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu