Latvijas Krievu kopiena līdz rudens beigām apzinās savu sabiedrisko organizāciju nekustamos īpašumus, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Krievu kopienas valdes loceklis Igors Vatoļins.
Latvijas Krievu kopiena līdz rudens beigām apzinās savu sabiedrisko organizāciju nekustamos īpašumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš informēja, ka apaļā galda diskusijā, kurā piedalījušies žurnālisti, arhīvu darbinieki un reģionālo krievu kopienu pārstāvji, panākta vienošanās vispirms apzināt, cik un kādi nekustamie īpašumi starpkaru periodā līdz 1940.gada vasarai piederēja krievu sabiedriskajām organizācijām, kuru tajā laikā bija vairāki desmiti.
«Līdz šim nekustamo īpašumu jautājums nav pietiekami pētīts, tādēļ Liepājas krievu kopiena ir apņēmusies apmaksāt pētniekiem darbu arhīvā, tāpat arī žurnālisti, kuri jau ir interesējušies par šiem jautājumiem iepriekš, ir gatavi ieguldīt savu darbu, lai noskaidrotu, kādi īpašumi ir bijuši krievu sabiedriskajām organizācijām,» stāstīja Vatoļins.
Viņš uzsvēra, ka diskusijā vienojušies, ka vēsturisko pārestību izlīdzināšana nedrīkst novest pie jaunām pārestībām mūsdienās. «Mēs necīnīsimies par tiem īpašumiem, kuros valsts vai cilvēki būs ieguldījuši ievērojamus līdzekļus un kuri tiek lietderīgi izmantoti pašlaik. Kopienai varētu atdot tikai tos īpašumus, kas ir nolaisti un netiek apsaimniekoti, bet par to varēs lemt tikai pēc tam, kad būs iegūti pirmie rezultāti par nekustamo īpašumu esamību,» teica Krievu kopienas pārstāvis.
Viņš norādīja, ka Krievu kopienai sabiedrisko organizāciju īpašumu atgūšanas jautājuma virzība būs atkarīga arī no tā, kā ebreju kopienai vedīsies sarunas ar politiķiem. Šo jautājumu risināšana var atvērt jaunu lappusi denacionalizācijai, jo arī latviešu sabiedriskajām organizācijām ir nekustamie īpašumi, kurus tās varētu atgūt.
Kā ziņots, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos ir apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. «Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij,» stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī izraisīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju. Koalīcija ir vienojusies turpināt sarunas par ebreju īpašumu atgūšanu pēc tam, kad Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome būs tikusies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.