Jūnijā Latvijas rūpniecības apjomi turpināja pieaugt, kas krasi kontrastē ar ražošanas datiem un konfidences rādītājiem gan Eiropas Savienībā (ES27) kopumā, gan galvenajos Latvijas eksporta tirgos, portālu «Apollo» informēja Finanšu ministrijā (FM).
FM: Rūpniecība turpina pozitīvi pārsteigt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prognozējams, ka tikai dažās no ES27 valstīm jūnijā ražošanā gada griezumā būs saglabājusies izaugsme, ražotāju aptauju dati turpina uzrādīt ekonomikas problēmu padziļināšanos reģionā. Tai pašā laikā Latvijā ražošanas apjomi jūnijā auguši par vienu procentu mēneša laikā, bet gada laikā ir sasniegts 5,4% pieaugums (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās), norāda FM.
Mēneša laikā izaugsmi pamatā ir nodrošinājusi viena nozare - datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras ražošanas apjomi auguši par 43,1%. Savukārt gada griezumā kopējo ražošanas izaugsmi nodrošina kokapstrāde un visas metālapstrādes un mašīnbūves nozares.
Šo nozaru ražošanas apjomi gada laikā ir auguši sevišķi strauji – koksnes un koka produktiem par 9,7%, metāliem par 34,7%, gatavajiem metālizstrādājumiem par 15,9%, elektriskajām iekārtām par 41,2%, automobiļiem un piekabēm par 32,2% utt.
Kopumā gada pirmajā pusē sasniegtie ražošanas apjomi ir palielinājušies par 6,6% (apstrādes rūpniecībā – par 11,0%), salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011.gadā. Taču ir redzama palēnināšanās izaugsmē – pieauguma temps pret iepriekšējo pusgadu ir samazinājies no 4,3% 2011.gada 2.pusē līdz 2,4% šā gada pirmajā pusē. Izaugsmes palēnināšanos nosaka lielo ražošanas nozaru dinamika. Kokapstrādes nozarē apjomi nepieaug jau vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas, līdzīga aina vērojama arī gatavo metālizstrādājumu nozarē. Turpina stagnēt arī pārtikas nozare.
Tādējādi izaugsmi šobrīd nodrošina salīdzinoši mazākās mašīnbūves nozares (datori, elektroniskās un elektriskās iekārtas, autobūve), kuru ražošanas apjomu pieaugums šā gada 3.ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni pārsniedz 10%.
Tikmēr ražošanas dati mūsu galvenajos eksporta tirgos turpina pasliktināties, signalizējot par ekonomikas problēmu padziļināšanos reģionā. No divdesmit septiņām ES valstīm tikai sešās šā gada maijā saražotās produkcijas apjomi nebija samazinājušies salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, informē ministrijā.
FM norāda, ka arī turpmākas pieprasījuma izaugsmes perspektīvas mūsu galvenajos eksporta tirgos ir vērtējamas piesardzīgi. Jaunākie uzņēmēju noskaņojumu pētījumi liecina, ka ES27 valstīs kopumā ražotāju konfidences rādītāji turpina samazināties, atklājot pasūtījumu nepietiekamību, izlaides līmeņa samazināšanos un krājumu pieaugumu.
Latvijas nozīmīgāko partnervalstu – Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāji saglabājas zemā līmenī, taču vairs nepasliktinās. Taču vienā no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem un ES ekonomikas balstiem – Vācijā - konfidences rādītāji turpina pasliktināties, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Tas var būtiski ietekmēt izaugsmi Latvijā ne tikai tiešā veidā, samazinot Latvijas eksporta preču pieprasījumu, bet arī pastarpināti - ietekmējot Latvijas citu galveno eksporta partnervalstu izaugsmi.
Arī Latvijas ražotāju konfidences rādītājs jūnijā ir samazinājies, taču tā vērtība pagaidām vēl nav būtiski zemāka pār pēdējo divu gadu vidējo, līdz ar to vēl neliecina par nopietniem draudiem ražošanas izaugsmei. Ražotāju kopējo noskaņojumu ir pasliktinājis pasūtījumu un sagaidāmā ražošanas līmeņa novērtējums. Jāatzīmē, ka konfidences rādītāji ir samazinājušies visās lielākajās un nozīmīgākajās ražošanas nozarēs – pārtikas, koka un metāla apstrādes nozarēs.
Latvijas uzņēmēji ļoti atšķirīgi vērtē eirozonas problēmas un to ietekmi uz ražošanas attīstību nākotnē. Kamēr pieprasījuma nepietiekamība saglabājas kā galvenais traucējošais faktors ražošanas attīstībai, tai pašā laikā strauji aug to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīst, ka viņu biznesa attīstībai ierobežojošu faktoru nav. Ražošanas attīstību turpina ierobežot arī jaudu trūkums. Šā gada trešajā ceturksnī jaudu noslodze sasniedza augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā. Izteikts jaudu trūkums ir lielajās ražošanas nozarēs, kas pēdējo gadu laikā ir strauji audzējušas ražošanas apjomus. Tas nozīmē, ka turpmākai ražošanas attīstībai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanai, uzsver FM.
Ņemot vērā datus par ražošanas attīstību Latvijas galvenajos eksporta tirgos, uzņēmēju aptauju rezultātus un bāzes efekta samazināšanos, prognozējams, ka šā gada otrajā pusē ražošanas pieauguma tempi turpinās samazināties.