Latvijas lodes grūdējam Mārim Urtānam Londonas olimpiskās spēles ilgušas piecas sekundes, bet šajā laikā viņš nav paspējis izdarīt nepieciešamo, uzskata sportists.
Urtāns: Iztērēšu kaut pēdējo santīmu, jo jūtu, ka man iekšā vēl ir
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, Urtāns kvalifikācijas sacensībās piektdien ierindojās 27 .vietā, nespējot sasniegt finālu. Savu labāko rezultātu Urtāns sasniedza otrajā mēģinājumā, kad grūda lodi 19,13 metru tālumā. Pirmajā mēģinājumā latvietis uzrādīja rezultātu 18,92 metri, bet trešais mēģinājums netika ieskaitīts.
«Neizdevās ieplānotais, bet tāds ir sports un ar to jāsamierinās. Plāni bija lielāki, bet kopumā visa sezona bija tāda, kāda bija,» pāris stundas pēc sava starta atzina Urtāns, kurš jau kopš pagājušā gada augusta cīnās ar traumām. «Visi metieni bija uz vienas līnijas - 19 metri. Jābūt tā, ka šādas stabilitātes iespaidā vienam jāizsprāgst, tomēr šoreiz tā nenotika.»
«Kustība, tehnika un spēks man ir, bet kaut kas nesanāca. Pagaidām vēl nezinu, kas tieši par vainu, vēlāk ar treneri to analizēsim,» teica Urtāns. «Mērķis man bija iekļūt finālā, nepretendēju uz trijnieku, bet finālu noteikti. Pēdējā gada laikā mani traumas ļoti daudz nomocījušas. Jā, varēju nebraukt uz Londonu, jo apzinājos, ka neesmu labākajā sportiskajā formā, tomēr piedalīšanās Olimpiādē ir katra sportista sapnis. Esmu šajā situācijā vislielākais zaudētājs, bet tagad man jādzīvo tālāk.»
«Lodes grūšanas kvalifikācija ilga pusotru stundu, bet individuāli man - piecas sekundes, jo katrs grūdiens ilgst pusotru sekundi. Šajā laikā nepaspēju izdarīt nepieciešamo,» atzina sportists. «Man ir kauns un pēc starta emocijas bija ļoti sakāpinātas, tāpēc dažas stundas veltīju pārdomām un esmu izdarījis secinājumus.»
Kā vienu no lielākajiem secinājumiem Urtāns, kurš līdz vakaram jau bija noskuvis savu iespaidīgo bārdu, nosauca to, ka turpmāk netrenēsies, lai kādam pierādītu, bet gan darīs to sevis dēļ.
«Apzinos, ka nākamgad man vairs nebūs Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atbalsta, tomēr esmu iekrājis naudu un iztērēšu kaut pēdējo santīmu, jo jūtu, ka man iekšā vēl ir,» apņēmības pilns ir lodes grūdējs. «Pats zinu, uz ko eju un pats sev atbildēšu par neveiksmēm.»
«Esmu apņēmies, ka trenēšos tik ilgi, kamēr mācīšos. Šogad beidzu bakalaurus un iestājos maģistros, tāpēc noteikti vēl vismaz divus gadus grūdīšu,» stāstīja Urtāns. «Un, ja viss būs normāli, protams, gatavošos arī Riodežaneiro spēlēm, bet darīšu to sevis dēļ, nevis tāpēc, lai kādam kaut ko pierādītu.»
Urtāns atzina, ka pēc Eiropas čempionāta viņam ar ļoti spēcīgām zālēm saspricēta plauksta un tās stiprināšanai būs jāmaina treniņu metodika.
«Jau kopš 1995. gada dzīvoju un trenējos Murjāņos. Domāju, ka arī šajā jomā būs jāmeklē kāda alternatīva un jāpamaina vide,» teica sportists, kurš pauda apbrīnu par atmosfēru Londonas Olimpiādes vieglatlētikas arēnā pirmās dienas rīta sesijā. «Pārsteigums, ka rīta sesijā bija tik daudz cilvēku. Nekur tā iepriekš nav bijis, bet uz mani tas iespaidu neatstāja. Arēnā ir lieliska akustika un ovācijas rada iespaidīgu troksni.»
Lai gan jau pēc pāris dienām Urtāns atgriezīsies mājās, viņš turpinās turēt īkšķus par latviešu sportistiem un īpaši vieglatlētiem. «Veči, lūdzu, kaut vienu medaļu atvediet uz Latviju,» piebilda lodes grūdējs.
Jau vēstīts, ka pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs Urtāns ierindojās 25. vietā, bet viņa augstvērtīgākais sasniegums ir ceturtā vieta 2010. gada Eiropas čempionātā.