Trūkst motivācijas pašiem risināt savas ekonomiskās problēmas

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reinis Oliņš/Apollo

Jaunākā «DNB Latvijas» barometra pētījuma rezultāti, kas parāda iedzīvotāju uzskatus par iespējām Latvijā uzsākt uzņēmējdarbību un faktoriem, kas to motivētu darīt, liecina, ka esam visai pasīvi.

Izrādās, ka lielākā respondentu daļa (57%) par iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību nav pat aizdomājušies, lai gan pēc pārdzīvotās un joprojām līdz galam nepārvarētās krīzes varētu gaidīt lielāku iedzīvotāju pašu aktivitāti ekonomisko problēmu risināšanā. Līdzīgi būtu vērtējamas arī tās iedzīvotāju daļas rīcība, kas tā kā apsvērusi iespēju uzsākt uzņēmējdarbību, taču reāli šai ziņā nekas nav darīts (28%).

Arī līdzšinējā darba zaudēšana, kā liecina «DNB Latvijas barometra» pētījums, Latvijas iedzīvotājiem nav īpaši motivējošs pamudinājums, lai uzsāktu savu biznesu, – tā pēc svarīguma pakāpes dažādu faktoru vidū ir tikai devītā. Tikmēr nozīmīgākais pamudinājums ir brīvu līdzekļu pieejamība, un tikai otrajā vietā ierindojas laba biznesa ideja. Kaut arī tas šķiet pašsaprotami, nedaudz atgādina Oskaru Briedi Pāvila Rozīša «Ceplī», kurš bija sašutis par Finanšu ministrijas atteikumu piešķirt viņam naudas līdzekļus biznesa uzsākšanai, kā argumentu minot biznesa plāna neesamību.

Taču, ja nauda tomēr ir atrasta, tad vidējais Latvijas iedzīvotājs, kā var spriest pēc pētījuma rezultātiem, ar ievērojamu pārsvaru pār citām iespējamām nozarēm būtu gatavs uzsākt savu biznesu apkalpojošajā sfērā vai tirdzniecībā. Lai gan lauksaimniecība tiek minēta otrajā vietā, tas liek nedaudz šaubīties par vēl nesen populāro klišeju par latviešiem kā arāju tautu. Tomēr jādomā, ka joprojām salīdzinoši augstā lauksaimniecības popularitāte lielā mērā saistīta ar viegli saprotamo atziņu, ka pārtikai no uzņēmējdarbības viedokļa pat vislielākajā krīzē būs samērā stabils noiets. Citiem vārdiem, tas vismaz ir stabils bizness.

Par samērā populārām nodarbēm tiek uzskatīta arī sabiedriskā ēdināšana un skaistumkopšana. Iespējams, iedzīvotāji ne vienmēr pietiekami kritiski izvērtē to, ka šajās jomās jau novērojams liels piedāvājuma piesātinājums, tātad arī asa konkurence, kas potenciālo peļņu samazina līdz minimumam. Šajā ziņā lauksaimniecībai ir acīmredzamas priekšrocības, jo tās produkcija ir eksportējama, tai pasaulē ir stabils un arvien pieaugošs pieprasījums.
Līdzīgi ir arī ar kokapstrādi un mežizstrādi, kas minēta sestajā vietā, lai gan eksporta tirgi šajā jomā ne vienmēr ir stabili.

Šķiet, par visai bezcerīgām no uzņēmējdarbības uzsākšanas viedokļa iedzīvotāji uzskata ražošanu un rūpniecību, kas ierindojušās tikai divpadsmitajā vietā. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka ražošana ir kapitālietilpīga un, lai uzņēmums būtu efektīvs un pelnīt spējīgs, jāražo pietiekami lielā apjomā. Tā kā iekšējais tirgus vairumam rūpniecības produkcijas veidu visdrīzāk būs par šauru, lielāko daļu nāksies eksportēt uz citām valstīm, kuru tirgus arī jau ir piesātināts.

Ņemot vērā datoru un interneta popularitāti Latvijā, nedaudz varētu mulsināt informācijas tehnoloģiju pakalpojumu zemā popularitāte – tikai 13. vieta pēc nozīmīguma. Tā atrodas starp rūpniecību un šūšanas pakalpojumiem. Tas vedina domāt par informācijas nepietiekamību iedzīvotāju vidū attiecībā uz informācijas tehnoloģiju pakalpojumu potenciālajām iespējām dažādās jomās.

Viss iepriekš minētais liek secināt, ka iedzīvotājiem, neskatoties uz pēdējos gados piedzīvotājiem satricinājumiem, tomēr trūkst motivācijas pašiem risināt savas ekonomiskās problēmas.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu