Vai esam tauta, kas dzied?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Žurnāls «Audzinātājs». augusta numurā meklē atbildi uz jautājumiem: «Vai esam tauta, kas dzied, ja nezinām līgo dziesmām vārdus un nedziedam valsts himnu, ja kora stundas izņem no mācību programmām, ja telešovu dziedāšana aizstāj mūziku, ja nedziedam savā nodabā – dušā, automašīnā, kapusvētkos, dzimtas saietos?», raksta žurnāla «Audzinātājs» atbildīgā redaktore Anna Rancāne

Šīs vasaras laikā jau otro reizi pie saviem lasītājiem dodas žurnāls «Audzinātājs». Ja jūnija numurā tajā runāts par «Brīvību un visatļautību», tad augusta numurā žurnāla autori meklē atbildi uz jautājumu: «Vai tiešām esam tauta, kas dzied?»

Daudzi no mums teiks, – jā, protams! Kad dzirdam dziesmu svētku kopkori Mežaparka Lielajā estrādē, tad tik tiešām nevaram nenoticēt, ka reiz celsies augšā «Gaismas pils». Bet vai šī sajūta mūs pavadīs arī turpmāk, kad puse koristu jau ir izbraukuši uz Angliju maizi pelnīt? Vai nebūs traģiski klausīties latviešu kori no Īrijas, kurā dzied pēdējā gadu desmita ekonomiskie bēgļi?

«Balta dvēsele skaisti dzied. Bet par netīru dziesmu daudz skaistāks ir klusums,» – tā šajā žurnāla numurā saka mācītājs, komponists, tulkotājs, latviešu izcilā valodnieka Jāņa Endzelīna mazmazdēls Ingmars Zemzaris, bet mēs, savukārt, atgādinām Kārļa Skalbes aicinājumu uz tautas kopības sajūtas, kura pie latviešiem aizvien bijusi vāja, veidošanu. Ja mēs esam pārāk saskaldīti, tad tikai tāpēc, ka mūsu garīgā celtne nav diezgan stipra. Skepticisms un materiālisms mūs ir garīgi sadrupinājis un mums visiem ir vajadzīga dzīva tautas gara veldze. «Vai jūs gribat būt kungi savā dzimtajā zemē? – skaldīdamies jūs nekad par tiem nekļūsit. Ja gribat valdīt ar svešu ļaužu palīdzību, jūs nonāksiet svešinieku kalpībā. Tauta no jums novērsīsies.»

Žurnālā publicētie raksti stāsta par stāstu stāstīšanu un dziesmu dziedāšanu, par Latviešu dziedāšanas svētkiem un iespējamo satikšanos mūzikā, par dziedāšanas skolotāju kongresu un muzikālo audzināšanu. Mēs atgādinām arī par sen zināmām vērtībām un personībām: Jāni Cimzi, Ernestu Dīnsbergu un Ati Kronvaldu, Jāni Čaksti u.c.

Mēs neesam tauta, kas dzied, ja nezinām līgo dziesmām vārdus un nedziedam valsts himnu, ja kora stundas izņem no mācību programmām, ja telešovu dziedāšana aizstāj mūziku, ja nedziedam savā nodabā – dušā, automašīnā, kapusvētkos, dzimtas saietos.

Pamēģiniet trolejbusā sākt dziedāt «Bēdu manu, lielu bēdu!» Jūs taču esat tauta, kas dzied! Lai neaizbrauc mūžībā dziedošie tramvaji pēc dziesmu svētkiem. Lai dziedātmācēšana būtu viena no inteliģenta un labi izglītota latvieša pazīmēm.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu