«Renault» veiksmes stāsts - «Clio»

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

«Clio» kļuva par īstu veiksmes stāstu, kad 1990.gadā tika ieviesta šī modeļa pirmā paaudze, un tā popularitāte nekad nav mazinājusies. Pēc 22 gadiem un vairāk nekā 11 miljoniem pārdoto vienību mazā automašīna vēl joprojām ir klientu mīlēta.

1990.gadā «Clio» aizvietoja populāro «Renault 5» mazo automašīnu segmentā, tomēr tas tika piedāvāts ar augstāka līmeņa aprīkojumu. Tā lielākais ieguvums bija pieredze, kas balstīta uz «Renault 19». «Clio» aerodinamika, plašais salons, neskatoties uz kopējo garumu 3,71 metri, jaunākie dzinēji un izcila vadāmība piešķīra tam visas kvalitātes, kas piemīt lielākiem modeļiem. Dizains patika klientiem, un ilgi nebija jāgaida arī apbalvojumi - kā pirmais bija «Gada automašīna» apbalvojums 1991.gadā. Patiecoties visam iepriekšminētajam, «Clio» spēja izturēt konkurenci ar «Peugeot 205», «Citroen AX», «Fiat Uno», «Opel Corsa», «Ford Fiesta» un citiem.

«RT» 1,7 versija piedāvāja tālvadības durvju un bagāžas nodalījuma atslēgu, elektriskos logus un augumam pielāgojamas drošības jostas priekšpusē standarta aprīkojumā, kā arī ABS kā izvēles aprīkojumu. «RL», «RN» un «RT» versiju ieviešanas tika piedāvātas sportiskākās «Clio S», «Clio» 16V (1991.gads) un «Clio Williams» 2.0 16V (1993.gads) versijas, kurām sekoja «Be-Bop» un «Chipie» versijas.

«Clio Baccara» (1991.gads) nebija iemesla būt greizsirdīgam uz lielākajām automašīnām, jo tā standarta aprīkojums bija labākais segmentā: divu toņu ādas apdares sēdvietas, īpaša ātrumpārslēga roktura apdare, augumam pielāgojama autovadītāja sēdvieta, gaisa kondicionieris, stūres mehānismā iebūvēta radio kontroles sistēma. Ar šādu aprīkojuma līmenī tā bija klasē labākā automašīna. Ņemot vērā visas iepriekš minētās iezīmes, «Renault» spēra vēl soli uz priekšu, 1995.gadā piedāvājot elektrisko «Clio» versiju. Aptuveni 50 elektriskie «Clio» bija pieejami testa braucieniem Francijas pilsētā Saint-Quentin-en-Yvelines programmas «Praxitele», kas tika ieviesta 1997.gadā, ietvaros.

«Clio» bija riskants pasākums, kas sevi attaisnoja: līdz 1998.gadam septiņās valstīs tika saražotas aptuveni 4 miljoni šī modeļa vienības.

Nākamās paaudzes modelis tika ieviests 1998.gadā ar mērķi piedāvāt «vēl vairāk». Tikai 6cm garāks par tā priekšteci Tas bija vēl drošāks, aprīkots ar ABS un jauniem autovadītāja un pasažieru drošības spilveniem, kas bija pieejami kā standarta aprīkojums visās versijās, pieejami bija arī sānu drošības spilveni. Stūres pastiprinātājs arī tika iekļauts standarta aprīkojumā. Papildus līdz šim pieejamajiem 1,2 litru, 1,4 litru un 1,6 litru benzīna dzinējiem tika piedāvāts arī 1,9 litru dīzeļdzinējs. Viss iepriekš minētais rezultējās zemākā degvielas patēriņā, zemākās CO2 emisijās (saskaņā ar Euro 3 standartiem) un uzlabotā braukšanas baudā.

2000.gads bija ļoti būtisks automašīnas faniem. «Renault Sport» izcīnīja dubultuzvaru. «Clio 2.0 16V Renault Sport» savaldzināja līdzjutējus ar augstā izpildījuma 172 zs dzinēju un izcilo saķeri ar ceļa virsmu. Dažus mēnešus vēlāk tika piedāvāts «Clio» V6 24V, kas pārsteidza ar vizuālo dizainu un V6 230zs dzinēju, kas tika novietots tieši aiz vadītāja.

2001.gadā ar vairāk nekā 1,9 miljoniem saražoto vienību «Clio II» tika pārveidots. Ārējais dizains bija daudz dinamiskāks, savukārt salons - kvalitatīvāks. Tika piedāvāts arī jauns dzinēju klāsts: «K9K» turbo dīzeļdzinējs 1,5 dCi Common Rail. Kā citas jaunas papildus iezīmes jāmin EBS sistēma, dubultie priekšējie lukturi, drošības jostas spriegotāji, pielāgojams gaisa kondicionieris, kā arī lietus un gaismas sensori.

«Clio III» nāca klajā 2005.gadā, vienlaikus paliekot pieejamam arī «Clio II» kā «Clio Campus». Jaunpienācējs bija garāks (3,99 metri) un vēl ērtāks, piedāvājot piecas vietas. Tas bija gaišs, piedāvājot lielāko stikloto virsmas laukumu savā segmentā, turklāt skaņas necaurlaidība bija izcila. Tas bija arī pirmais modelis savā segmentā, kas aprīkots ar brīvroku sistēmu, turklāt dažām versijām bija atpakaļgaitas sensori un pielāgojami gaisa kondicionieri.

«Clio III» uzsvars bija likts uz braukšanas baudījumu. Tā suspensijas sistēma bija balstīta uz «Mégane II», piedāvājot izcilu vadāmību un saķeri ar ceļa virsmu. Tagad bija pieejama sešu dzinēju - trīs benzīna un trīs dīzeļa - izvēle. 2007.gadā dzinēju klāstam pievienojās arī TCe 100. Runājot par drošību, «Clio III» saglabāja izcilību: tā bija pirmā automašīna savā segmentā, kas Euro NCAP drošības testos saņēma augstāko novērtējumu - piecas zvaigznes, un tai bija klasē labākā bremzēšanas sistēma ( ABS ar elektronisko bremžu sadalītāju un EBS sistēmu). Elektroniskā stabilitātes programma bija pieejama kā izvēles aprīkojums. «Clio III» 2006.gadā saņēma titulu «Gada automašīna», un tas uzskatāms par unikālu sasniegumu vienam modelim.

2006.gadā klajā nāca «Clio Renault Sport», kas tika atzīta par izcilu sporta automašīnu. 2008.gadā «Clio» svinēja 18 gadu dzimšanas dienu ar pirmo universāla versiju, kā arī «Carminat TomTom» navigācijas sistēmu, kas tika pievienota 2.fāzes modeļiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu