Izstāžu zālē «Arsenāls» būs skatāma izstāde «Kustība. Visvaldis Ziediņš»

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

No 2012. gada 10.augusta līdz 23.septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma izstāde «Kustība. Visvaldis Ziediņš». 

Vārds «kustība» ir viens no svarīgākajiem mākslinieka Visvalža Ziediņa lietotajiem mākslas terminiem. Autora izpratnē tas ietver ne tik daudz mākslas stilistikas iezīmēs nolasāmās formālās tendences, cik dziļākus uzdevumus, kurus viņš saista ar cilvēku domāšanas un fiziskās pasaules izziņu un šī procesa pašsaprotamo saistījumu ar garīgo izaugsmi. Ziediņaprāt, mākslinieks ir tas, kas dod cilvēcei modeli, viņš ir audzinātājs - modelētājs.

Izstāde sniedz pārskatu Visvalža Ziediņa radošajiem meklējumiem 20. gadsimta otrajā pusē. Pamatojoties uz realitātes izpēti, ko Ziediņš saprot kā ķīmisku, mehānisku un bioloģisku patiesību savijumu, viņš strādā pie konkrētu ideju attīstības mākslā. Izstādē šie radošie meklējumi dalīti noteiktās tematiskās grupās - «Laika nospiedumi», «Sajūtu entropija», «Atbrīvošanās no realitātes», «Struktūras», «Jauna pasaule», «Civilizācijas teātris» un «Kosmoss». Katras tematiskās sadaļas fonu iezīmē citu mākslinieku - Ziediņa laikabiedru līdzīgu meklējumu liecības pasaules mākslā. Izstādes iekārtojuma principu nosaka mākslinieka apzinātā izolēšanās tieksme no oficiālās Padomju Latvijas mākslas scēnas, un tas vienlaicīgi dod iespēju uzlūkot Visvalža Ziediņa darbus pasaules mākslas kontekstā.

1961. gadā pāris dienas pirms savas deviņpadsmitās dzimšanas dienas, atbilstoši jaunības maksimālismam, Ziediņš dienasgrāmatā ieraksta savdabīgu solījumu, kuru dzīves laikā daļēji īsteno: «Es savas bildes nevienam nerādīšu un izstādēs arī nenesīšu». Proti, maz ir to cilvēku, kas redzējuši autora mākslas darbus. Taču toreiz topošais mākslinieks savu pārliecību pamato ar nevēlēšanos atklāt «moku pilno attīstību» un atsaucas uz zemo sabiedrības izpratnes līmeni par procesiem mākslā. Visvaldis Ziediņš raksta: «Cik visi tomēr maz attīstīti. Viņiem ir neinteresanti studēt mākslas filozofijas jautājumus. [..] Par cik cilvēks pats ir attīstījies, par tik viņš spēj novērtēt citu.» Ziediņš ir pārliecināts, ka pārpilnībā īstas mākslas nemaz nevar būt, un ka mākslinieka lielākā muļķība ir sapņot un cerēt uz ideālu dzīvi. Tas skan pārsteidzoši pravietiski, atskatoties uz viņa nodzīvoto dzīvi un atstāto apjomīgo darbu kolekciju, kas ļauj mākslinieku pilntiesīgi ierindot starp spožākajiem padomju perioda nonkonformistiem Latvijā.

Mākslinieks Visvaldis Ziediņš dzimis 1942. gada 4.aprīlī un miris 2007. gada 11.janvārī Liepājā.

No 1959. līdz 1964. gadam mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, kuru beidzis ar vērtējumu «teicami». Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš neturpinājis, jo bija pārliecināts, ka apgūtais mākslas pamats ir pietiekošs, lai turpmāko dzīvi varētu veltīt patstāvīgai, no padomju oficiālās mākslas sistēmas neatkarīgai mākslas izpratnes kopšanai. Maizes darbu Visvaldis Ziediņš strādājis kā mākslinieks Liepājas tirdzniecības namā «Kurzeme» un Liepājas Latviešu biedrības namā. Paralēli mākslinieks veidojis scenogrāfijas teātra izrādēm Valsts Liepājas teātrī un Liepājas Tautas teātrī.

Ekspozīciju papildina mākslinieku un režisoru Jona Meka, Nensijas Holtas un Roberta Smitsona, Volfa Fostela, Nam Džun Paika, Martas Rosleres, Art 21, Salvadora Dalī un Žozē Montesa-Bakēra video darbi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu