Koļerovu un Pavlovski pasludina par Latvijai nevēlamām personām

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Trešdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) ir pieņēmis lēmumu pasludināt par Latvijai nevēlamām personām  Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušo padomnieku un bijušu ziņu aģentūras «Regnum» vadītāju Modestu Koļerovu un «Regnum» galvenā redaktora vietnieku Igoru Pavlovski.

[Ziņa papildināta!]

Ārlietu ministrijā portālu «Apollo» informēja, ka šis lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas kompetentās iestādes sniegto informāciju par Koļerova un Pavlovska Latvijā slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tai skaitā teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību.

Aģentūra LETA atgādina, ka Koļerovs un Pavlovskis Rīgā viesojās šā gada jūnija sākumā. Viņi abi Latvijas galvaspilsētā prezentēja Koļerova rakstu krājumu «Impērijas pulsēšana».

Kremlim pietuvinātais polittehonologs Koļerovs Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā jau iekļauts nevēlamo personu sarakstā.

Kā savā 2011.gada darbības pārskatā norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Krievijas propagandas kampaņās savu artavu ieguldījuši televīzijas kompānija «TV centrs» un fonds «Vēsturiskā atmiņa», bet «Regnum» aktīvi strādājusi, lai panāktu Visaginas atomelektrostacijas projekta atspoguļošanu negatīvā gaismā, ziņo LETA.

Savulaik Koļerovs bija Krievijas starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārzemēm pārvaldes priekšnieks. Ilgus gadus bijis ziņu aģentūras «regnum.ru» īpašnieks un galvenais redaktors, kas bronzas kareivja skandāla laikā asi vērsās pret Igaunijas vēstniecības darbību Maskavā, aicinot Kremli uz bargām sankcijām. Savukārt Abhāzijas un Gruzijas kara laikā tika izvērsta Gruzijas apmelošana.

Koļerovs nav slēpis, ka, viņaprāt, Krievijai bija vairāk jāatbalsta krievu valodas kā valsts valodas referendums Latvijā. Savukārt šā gada martā Koļerovs bija izteicis asus komentārus saistībā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto, ka latviešu leģionāri nav uzskatāmi par noziedzniekiem. Tolaik viņš intervijā «BakuToday» izteicās: «Latvijai ir jāizlemj, vai tas bija Hitlers, kurš iedrošināja latviešus cīņā par neatkarību?'»

Savukārt jūnijā, viesojoties Rīgā, intervijā laikrakstam «Telegraf» Koļerovs prognozēja, ka nākamajās vēlēšanās nacionālā apvienība varētu iegūt 20% vēlētāju atbalstu, turklāt par Latvijas prezidentu, iespējams, varētu kļūt nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK). Latvijas pašreizējo situāciju - vēlmi kļūt pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij - Koļerovs vērtēja ironiski: «Protams, ir īpašs gandarījums ielēkt vilciena pēdējā vagonā, kurš gāžas bezdibenī.» To, pēc Koļerova domām, Valda Dombrovska (V) valdība varot izdarīt kādu estētisku iemeslu dēļ, taču, visticamāk, tādēļ, ka viņš pats redz savu tālāko karjeru Briselē. Tikmēr Latvijā turpināšoties iedzīvotāju masveida emigrācija, pēc gadiem desmit te palikšot tikai birokrāti un pensionāri, uz brīvajām darba vietām varētu braukt viesstrādnieki no islāma valstīm, kuri nerunās ne latviski, ne krieviski.

Laikraksts «Latvijas Avīze» tolaik vēstīja, ka Koļerovs vizītes laikā Rīgā atzinis, ka krievu valodai noteiktos reģionos būtu jāpiešķir reģionālās valodas statuss, kā arī kritizēja pašreizējo Latvijas varas eliti, jo pie varas esot «nacionālkomunisti». Kas attiecas uz krievu skolām Latvijā, Koļerovs atbildēja, ka tās jāatbalsta ar naudu un visiem iespējamiem līdzekļiem.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pēdējā darbības pārskatā ir norādījis, ka Krievijas propagandas kampaņās savu artavu ieguldījuši televīzijas kompānija «TV centrs» un fonds «Vēsturiskā atmiņa», bet «Regnum» aktīvi strādājusi, lai panāktu Visaginas atomelektrostacijas projekta atspoguļošanu negatīvā gaismā.

SAB uzsver, ka būtisks ārpolitikas instruments ir informācijas politika un mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā tiek iesaistīt mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas.

Atsevišķos gadījumos propaganda var būt vērsta arī uz ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu, norāda SAB, kā piemēru minot to, ka vairāki Krievijas mediji 2011.gada pirmajā pusē aktivizēja darbu pie tā, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā atspoguļotu Visaginas atomelektrostacijas projektu, kā labāko risinājumu reģionā enerģētikas jautājumu risināšanā izceļot Kaļiņingradas atomelektrostaciju.

Aktīvi šajā virzienā esot strādājusi Krievijas ziņu aģentūra «Regnum», kas tradicionāli tiekot izmantota Krievijas informācijas politikā.

Vajadzīgais informatīvais fons tiekot veidots, tendenciozi variējot ar dažādu ekspertu viedokļiem, katram projektam piemeklējot attiecīgu uzskatu pārstāvjus. Šīs propagandas kampaņas uzdevums esot veidot sabiedrisko domu un jomas ekspertu viedokli noteiktā virzienā, un tai tiekot pieskaņoti arī citi dažādu institūciju, tai skaitā specdienestu, īstenoti pasākumi.

Ilgstoša ārvalstu propagandas ietekme un centieni manipulēt ar diasporu var kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam. Veiksmīgai diskreditējošo kampaņu neitralizēšanai nepieciešams komplekss dažādu valsts institūciju darbs, norāda SAB.

Jau ziņots, ka šogad šī jau ir otrā reize, kad ārlietu ministrs pasludina par «persona non grata» Krievijas pilsoņus. Šā gada martā par Latvijai nevēlamām personām tika pasludināti divi skandalozi Krievijas vēsturnieki - Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu