Pašvaldībām būs aktīvāk jāmeklē aizbildņi un audžuģimenes bāreņiem un citiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri jaunāki par diviem gadiem, un vairs nevarēs bērnunamu uzskatīt par ilglaicīgu vietu mazuļa augšanai un mazuļiem bērnunams varēs būt tikai pagaidu risinājums uz laiku līdz sešiem mēnešiem, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie priekšlikumi likuma grozījumiem.
Jau šobrīd pašvaldībām ir pienākums bērniem nodrošināt aprūpi ģimeniskā vidē, taču atsevišķas pašvaldības rīkojas kūtri, raksta laikraksts «Diena».
Pērnā gada nogalē Latvijas bērnunamos atradās 198 bērni līdz divu gadu vecumam. «Tas ir smags ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas pārkāpums, jo bērnunami nav bērnam labākais risinājums,» sacījusi Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juriskonsulte Tatjana Caune.
Bērna ievietošana institūcijā ir pieļaujama tikai tad, kad ģimenes tipa aprūpe tiek uzskatīta par nepiemērotu konkrētam bērnam - tā vēstījusi arī ANO Bērnu tiesību komiteja savās rekomendācijās Latvijai 2006.gadā. Šobrīd līdz divu gadu vecumam valsts finansē bērna uzturēšanos bērnunamā, pēc tam pašvaldība. Jau iepriekš Tiesībsarga birojs norādīja - bērns līdz divu gadu vecumam ir valsts apgādībā, līdz ar to pašvaldības nav motivētas maksāt audžuģimenēm.
Jūlijā pasākumā SOS bērnu ciematu atbalstam tiesībsargs Juris Jansons izteicās, ka situācija šobrīd ir kritiska, «no bērnu tiesību viedokļa bērnunams ir visnepiemērotākā vide izaugsmei un attīstībai». Tiesībsargs arī norādīja, ka ikvienam bērnam, īpaši līdz trīs gadu vecumam, ir nepieciešams stabils atbalsts un konkrēts cilvēks, kuram uzticēties.
LM plāno drīzumā izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā. Tie paredz, ka valsts finansēta sociālā aprūpe institūcijās bērniem bāreņiem un bērniem, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, vecumā līdz diviem gadiem tiks nodrošināta kā pagaidu risinājums - ne ilgāk kā sešus mēnešus - līdz cita ārpusģimenes pakalpojuma, proti, audžuģimenes vai aizbildņa, nodrošināšanai. LM Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas speciāliste Elvīra Grabovska atgādinājusi, ka tā tiktu pastiprināti pašvaldības pienākumi - «pēc tam, kad pagājis pusgads, iepriekšējais lēmums vairs nebūs spēkā, un pašvaldība būs spiesta domāt, kā rīkoties tālāk, nevis tikai atrakstīties».
Jautāta, vai patlaban pašvaldības nevarētu būt finansiāli ieinteresētas ievietot bez vecāku gādības palikušos bērnus bērnunamos, LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norādījusi: «Tādu iespēju izslēgt nevaram, jo īpaši, ja bērnu ievieto valsts finansētā bērnu aprūpes iestādē, jo tad pašvaldībai nav jāsedz nekādi izdevumi, kuri rastos, ja šo bērnu ievietotu audžuģimenē - pašvaldībai būtu jāmaksā pabalsts bērna uzturam.»
Pērn atklāts, ka divos bāriņtiesu lēmumos kā pamatojums tam, kādēļ bērns tiek ievietots aprūpes iestādē, minēts finansiālais aspekts. Pēc Liepiņas vārdiem, nebūtu korekti apgalvot, ka atbilstoši finansiālajam izdevīgumam savā darbā vadītos visas pašvaldības, bieži ir arī citi rīcības iemesli.
