Gliemeži noēduši dārzeņu dobē pie Ministru kabineta ēka iestādītos 160 kāpostu stādus, tādēļ šonedēļ to vietā pārstādīti dekoratīvi kāposti un garšaugi, aģentūru LETA informēja dārzniece Baiba Rudzāte.
Gliemeži noēduši kāpostus valdības dārzeņu dobē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lai gan dobi ļoti rūpīgi kopām, nezin kādā veidā tur ļoti īsā laikā savairojās dažāda veida gliemeži, kuru vispār šogad ir ļoti daudz gandrīz visos dārzos,» atzina Rudzāte.
Dažu dienu laikā gliemeži izcaurumojuši un noēduši lapas, tādēļ nācies meklēt alternatīvu.
«Bojātos stādus izrakām, un to vietā sastādījām dekoratīvos kāpostus, kā arī lielu skaitu garšaugu, kuru smaržai vajadzētu aizbiedēt kaitēkļus,» stāstīja dārzniece.
Viņa sacīja, ka dārzeņu dobē īpaši sakuplojuši salāti, bietes, dilles, patlaban zied kabači, savukārt kartupeļi jau norakti.
«Kartupeļi saauga labi - no katra cera novācām vismaz astoņus lielus bumbuļus, kurus vienkārši atstājām dobēs, lai izskatās skaisti un garāmgājēji papriecājas,» pastāstīja Rudzāte.
Pēc viņas teiktā, dobei vajadzētu izskatīties labi līdz pat vēlajām salnām, savukārt jauniestādītie dekoratīvie kāposti garāmgājējus priecēs līdz pat novembra beigām.
Kā ziņots, kopš valdības mājas dobē 22.maijā ir iestādīti dažādi dārzeņi, neviens no garāmgājējiem nav centies kādu no augiem noraut vai postīt dobi.
Dobe izveidota, sadarbojoties trim lielākajām lauksaimnieku organizācijām - Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai, Zemnieku saeimai un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei.
Šī akcija simbolizē, ka arī pilsētnieki, valsts pārvaldes darbinieki un politiķi solidarizējas ar lauksaimniekiem viņu cīņā par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem. Pašlaik Latvijas zemnieki saņem vismazākās piemaksas Eiropā.
Dārzeņu dobes izveidošanā lauksaimniekus atbalsta Valsts kanceleja.
Dārzeņu stādus apstādījumiem nodrošina kooperatīvs «Mūsmāju dārzeņi», zemes sagatavošanu - Slieku audzētāju asociācija, bet ainavu dārzniece ir Rudzāte.