Inga Vanaga: Savlaicīga un sabiedrībai viegli saprotama budžeta publiskošana

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No personīgā arhīva

Strādājot Saeimā, daudzreiz nācies saskarties ar jautājumu, kur paliek nodokļu maksātāju nauda? Kāpēc nav pieejama detalizēta informācija par budžeta izlietojumiem tiešajās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēs? Kāpēc vienkāršā un visiem saprotamā veidā nav iespējams izsekot budžeta naudas plūsmai? Atbilde ir vienkārša – vai kāds to līdz šim nav vēlējies darīt, vai kādam ir kas slēpjams no sabiedrības.

Likums par budžetu un finanšu vadību 14.panta pirmā daļa nosaka, ka informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā. Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami. Taču reizēm nākas saskarties ar to, ka informāciju publiski iegūt nevar, piemēram, cik pašvaldība tērējusi nodokļu maksātāju naudu, iepērkot ārpakalpojumus. 2010.gada 5.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.413 «Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem» nosaka informāciju, kas iestādei jāiekļauj gada pārskatā, taču šī informācija ir vispusīga un nedod iespēju iepazīties detalizēti ar nodokļu maksātāju izlietoto naudu.

Likums par budžetu un finanšu vadību arī nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes (tai skaitā pašvaldībām) līdz pārskata gada sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos savā mājas lapā . Apskatot š.g. 8.augustā vairāku pašvaldību mājas lapas, piemēram, Jelgavas, Tērvetes, Garkalnes, Saulkrastu un Brocēnu novadu pašvaldību mājas lapas ir atrodami tikai 2010.gada pārskati. Nākas secināt, ka pašvaldības šo likuma normu neievēro un nepublisko gada pārskatus, kā to nosaka likums, bet ja informācija ir publicēta internetā, tad sabiedrībai tā ir grūti atrodamā formā.

Pašvaldībām gada publiskais pārskats jāiesniedz ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) publicēšanai tās mājas lapā internetā . Taču aplūkojot VARAM mājas lapā pašvaldību publiskos pārskatus par 2011. gadu, nākas secināt, ka no 110 novadiem, 40 novadi nav iesnieguši savus gada pārskatus, tādejādi atkārtoti pārkāpjot likumu.

Valsts un pašvaldību budžetos ir atšķirīgi izmaksu posteņu nosaukumi, piemēram, Jelgavas novadā ir atalgojums, bet Jelgavas pilsētā ir vispārējie valdības dienesti, iekļaujot gan atalgojumu, gan citus izdevumus. Gada pārskatos, ko pašvaldības iesniedz VARAM, šie posteņi ir vienādi, bet diagrammās, kurās informāciju ir vieglāk uztverama - atšķirīgi. Tāpat iedzīvotājiem vajadzētu ļaut iepazīties ne tikai ar amatpersonu atalgojumu, bet arī ar visu novadu strādājošo atalgojumu, kuri tiek algoti no budžeta līdzekļiem.

Uzskatu, ka augstskolām un citām autonomām iestādēm vajadzētu detalizēti publiskot savus pārskatus. Katram studentam jādod iespēja iepazīties ar to, kur nonāk viņa samaksātā studiju maksa, cik tiek tērēts augstskolas akadēmiskajam, administratīvajam un vispārējam personālam, cik saimnieciskiem izdevumiem, komandējumiem, reprezentācijas un citiem izdevumiem.

Ieviešot detalizētu un sabiedrībai viegli saprotamu budžeta izlietojuma sistēmu, Latvijas iedzīvotājos tiktu vairota uzticību valsts un pašvaldību pārvaldei, kā arī augtu motivācija maksāt nodokļus, tādejādi kliedējot priekšstatu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek lietderīgi izlietota un nonāk kāda kabatā.


1) Likums par budžetu un finanšu vadību 14.panta trešā daļa
2) Likums par budžetu un finanšu vadību 14.panta trešā daļa

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu