Valdība šodien ārkārtas sēdē nākamā gada valsts budžeta bāzei papildus atbalstīja prioritātes 122 miljonu latu apmērā, žurnālistiem pavēstīja premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).
Valdība 2013.gada budžetā atbalsta papildus prioritātes 122 miljonu latu apmērā (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Palielināta arī ir «fiskālā telpa» jeb tas līdzekļu apmērs, ko valdība var atļauties tērēt papildus noteiktajai valsts budžeta bāzei, - no 81 miljona latu līdz gandrīz 91 miljonam latu.
«Ir veiktas korekcijas gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļā, lai nodrošinātu šādu prioritāšu apmierināšanu» teica valdības vadītājs.
Dombrovskis klāstīja, ka lemjot par nākamā gada budžetu, valdība ir centusies koncentrēties vairākos virzienos - par ekonomikas attīstību, demogrāfisko situāciju, kultūras nozari un citām jomām.
Premjers uzsvēra, ka šodien ir noslēgušās svarīgas sarunas par nākamā gada budžetu un tālākais vairs ir tikai tīri tehniska budžeta izstrāde, lai līdz 1.oktobrim budžeta projektu varētu iesniegt Saeimā.
Turklāt svarīgi ir, ka budžeta deficīts nākamgad tiek saglabāts noteiktajā apmērā -1,4% no iekšzemes kopprodukta.
Jautāts, kāpēc neapliekamais minimums nākamgad saglabāsies tāds, kā tas ir pašreiz, un vai nevarēja noteikt lielāku atvieglojumu par apgādībā esošu personu, premjers atzina, ka vienmēr var vēlēties vairāk, tomēr tas temps, ko valdība ir uzņēmusi nodokļu sloga samazināšanas virzienā, ir pietiekami ambiciozs.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) norādīja, ka ir ļoti pozitīvi, ka ir izdevies panākt vienošanos ar kolēģiem ministriem un ministrijām par nepieciešamo finansējumu un ka Finanšu ministrijai ir izdevies šos pieprasījumus apstrādāt.
«Sākotnēji ambīcijas tēriņiem bija 340 miljoni latu, bet beigās samazinājās līdz tam līmenim, lai neietekmētu fiskālo disciplīnu,» teica Vilks.
Biznesa portālam «Nozare.lv» Vilks atzina, ka valdība ir spējusi panākt kopsaucēju par prioritārajiem pasākumiem, lai tālāk varētu turpināt darbu pie paša valsts budžeta likumprojekta.
«Pirmo reizi kopš 2008.gada visām jomām ir novirzīts papildu finansējums aptuveni 122 miljonu latu apmērā, par galveno prioritāti izvirzot nacionāla līmeņa kultūras pasākumus un uzņemto starptautisko saistību nodrošināšanu, kā arī demogrāfijas jautājuma risināšanu ar dažādu programmu palīdzību, kas ir būtisks un tautsaimniecībā nepieciešams solis,» uzsvēra finanšu ministrs.
Finanšu ministrijā norādīja, ka valdība lēma par papildu līdzekļu novirzīšanu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku organizēšanai 3,39 miljonu latu apmērā, tai skaitā mērķdotācijām pašvaldībām 491 396 latu apmērā, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētku «Gaudeamus» un XI Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanai 107 220 latu apmērā, Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā 2,04 miljonu latu apmērā, kā arī Latvijas Prezidentūras ES 2015.gadā nodrošināšanai.
Izvirzot demogrāfiju par vienu no prioritātēm, valdība lēma, sākot ar 2013.gada 1.septembri, nodrošināt atbalstu bērna pieskatīšanai 50 latu apmērā mēnesī ģimenēm, kurām nav iespējas izmantot bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus, tādējādi kopā veidojot 3,8 miljonus latu, kā arī, sākot ar 1.jūliju, par desmit latiem mēnesī palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Kopā demogrāfijas pasākumiem līdzekļi paredzēti gan 2013.gada budžeta bāzē, gan arī šodien sadalītajos papildu izdevumos.
Tāpat valdība nolēma piešķirt finansējumu 6,7 miljonu latu apmērā pedagogu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanai, sākot ar šā gada 1.septembri.
2013.gada budžeta iespējas jeb fiskālās telpas lielumu pamatā noteica divi faktori. Pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas ekonomikas attīstības veicināšanai - iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt trīs gadu periodā no 25% uz 20% un pievienotās vērtības nodokļa likmi samazināt no 22% uz 21%. Otrkārt, valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu.
Jau ziņots, ka ministriju sākotnējie pieprasījumi prioritātēm 341 miljonu latu apmērā krietni pārsniedza fiskālās iespējas. Lai arī ministriju pieprasījumi ir saprotami, uzreiz pēc krīzes nav iespējams visām ministrijām atjaunot visu nepieciešamo finansējumu, lai neietekmētu fiskālo disciplīnu, tādēļ ir nepieciešama solidāra un sabalansēta pieeja prioritāšu noteikšanā, vienlaikus nodrošinot fiskālo disciplīnu.