Londonas olimpisko spēļu basketbola turnīrā Latvija tomēr bija pārstāvēta. Savās pirmajās olimpiskajās spēlēs ar svilpi kaklā laukumā devās tiesnesis Oļegs Latiševs. Tagad viņš ir tiesājis visus nozīmīgākos basketbola turnīrus, tomēr visi mērķi vēl nav sasniegti, jo kaut kur nākotnē vēl gaida olimpiskais fināls. Portāls «Apollo» aicināja Oļegu padalīties iespaidos par tiesneša darbu Londonas olimpiskajās spēlēs, kā arī attiecībām ar spēlētājiem un treneriem.
- Sportistiem olimpiskās spēles ir karjeras nozīmīgākās sacensības. Vai tāpat ir arī tiesnešiem?
- Protams. Arī tiesneši ir sportisti, tādēļ arī mums olimpiskās spēles ir virsotne. Arī mēs, tiesneši trenējamies, mācāmies un pilnveidojam sevi, tādēļ esam tikpat profesionāli sportisti. Atšķirība tikai tā, ka mēs darām citu darbu. Tiesnešiem trīsreiz gadā ir pārbaudes, kurās jāveic Kūpera tests - desmit minūtēs jānoskrien 86 laukumi (viens laukums - 20 metri). Turklāt skrējiena temps ar katru minūti pakāpeniski aug un pēdējās divās minūtēs katrā jānoskrien desmit laukumi.
- Lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm, sportistiem ir jāizpilda normatīvi. Kā ir tiesnešiem?
- Jābūt vienam no 30 cilvēkiem, kurus uzaicina tiesāt olimpisko spēļu turnīru. Kopumā esam aptuveni 1000 tiesneši, bet uzaicināti tiek 30 pasaules tiesneši, no kuriem 13 ir eiropieši. Arī tiesnešiem tāpat kā sportistiem Olimpiādē jābūt no dažādiem kontinentiem.
- Kāds ir bijis tavs ceļš līdz olimpiskajām spēlēm. Cik gadi un cik spēles?
- Spēles pat esmu aptuveni skaitījis. Tās ir aptuveni 1600 spēles, sākot jau no jaunatnes basketbola līgas. Šobrīd sezonā sanāk ap 100 spēlēm, bet jaunatnes līgas laikos domāju, ka bija pat vairāk. Maniem kolēģiem noteikti ir mazāk, jo viņiem jāveic lielāki attālumi starp spēļu norises vietām. Ja mēs Latvijā varam pa dienu strādāt un vakarā aizbraukt notiesāt spēli, tad viņiem parasti ir jābrauc jau iepriekšējā dienā un mājās jādodas nākamajā dienā.
- Vai olimpisko spēļu laikā dzīvojāt ciematā kopā ar sportistiem?
- Nē. Mēs dzīvojām viesnīcā vienā no Londonas rajoniem (Ekselā), kur notika džudo un boksa sacensības. Tas ir tikai normāli, ka sportisti un tiesneši nedzīvo vienā ciematā. Piemēram, ja basketbola turnīrā startētu Latvijas komanda, tad es nedrīkstētu iet pie viņiem un būtu jāsēž dažādos sektoros. Tas bija lūgums, kuru tiesnešiem jāievēro, lai neradītu iemeslu dažādām runām.
- Cik zinu, tad par olimpisko spēļu tiesāšanu alga netika maksāta.
- Nē. Mums tika iedota dienas nauda, kas bija paredzēta pusdienām un vakariņām, jo ēdināšanu mums nenodrošināja. Tur arī visa nauda aizgāja.
- Londona nav tā lētākā pilsēta...
- Uz to brīdi Londona bija ļoti dārga pilsēta. (Smejas) Mums samaksāja 2000 ASV dolāru uz trim nedēļām. Ja bija vēlā vakara spēle vai mačs pa dienu, tad kaut kādu naudu varēja ieekonomēt, lai pēc tam nopirktu, piemēram, kreklu, kas maksāja 28 angļu mārciņas. Tas bija parastais T-krekls.
- Bet, ja gribēji iegādāties Lebrona Džeimsa ASV valstsvienības kreklu?
- Veikalā tas maksāja 65 mārciņas. Uzcenojumi olimpisko spēļu laikā bija, lai gan Londona jau tā ir dārga pilsēta.
- Sanāca tiesāt arī olimpisko čempionu - ASV izlases - spēles. Vai tiesāt amerikāņu spēli ir kaut kas īpašs? Vai jūti citādāku attieksmi arī no spēlētāju puses?
- Viņi ir profesionāļi, sākot jau no treneriem un menedžeriem. Kad tiesneši gāja ar viņiem sasveicināties, viņi zināja katram tiesnesim vārdu. Viņiem pirms spēles bija lapiņa ar gaidāmā mača tiesnešu bildēm un vārdiem, kurus viņi uz katru spēli bija iemācījušies. Tādējādi viņi tiesnešus allaž uzrunāja vārdā, turklāt arī viņu galvenais treneris [Maiks Kšiževskis] palūdza viņu uzrunāt vārdā, lai spēles laikā komunikācija būtu maksimāli ērtāka. Amerikāņi saprata, ka viņiem būs jāpielāgojas tiesāšanas manierei un to izmantoja katrā spēlē, jautājot, ko drīkst un ko nedrīkst. Nevar noliegt, ka tīri no psiholoģiskā viedokļa tas ir patīkamāk nekā tad, ja tevi uzrunā bezpersoniski un sauc par Ref vai Referee (tiesnesis - angļu val.). Tā dara tikai amerikāņi. Arī spēlē viņi pavisam citādākā līmenī nekā pārējie. Tiesājot ASV izlases mačus, arī pats izbaudi viņu spēli. Tu atceries, kā bērnībā pats esi spēlējis basketbolu, un saproti, ka mēs tā nespēlējām un diez vai kādreiz spēlēsim.
- Tādos brīžos neaizmirstas nosvilpt nostaigātu vai piezīmi?
- Jābūt profesionāļiem, jo tieši to no mums sagaida. Mums tās divas stundas basketbola zālē ir jānošancē. Mēs nedrīkstam nenosvilpt piezīmi tikai tādēļ, ka, piemēram, Kobe Braients, ir liela zvaigzne. Piezīme ir piezīme, 5., 6. vai 10. numuram - tam nav nozīmes. Bet, protams, kad Kobe skaisti ielika no augšas, tad atlika vien pie sevis nodomāt: «Jā, tu māki lēkt.»
- No malas kādam varbūt šķiet, ka amerikāņi uz soliņa smejas un dzen jokus, tādējādi izrādot necieņu pretiniekam...
- Tā nav. Viņiem ir vienkārši fantastisks komandas mikroklimats. To varēja redzēt tajos brīžos, kad kādam aizgāja spēle - tas viņiem sagādāja baudu. Ja metiens aizgāja Karmelo Entonijam, tad visi spēlēja uz viņu, bet, kad sāka krist Kevinam Durentam, tad visi priecājās par viņu. Viņi basketbolu spēlē ar baudu.
- Droši vien internetā jau esi redzējis bildi, kurā iemūžināts, kā Lebrons Džeimss pirms spēles sasveicinoties paspiež tev roku. Vai viņam ir stingrs rokasspiediens?
- (Smejas) Jā.
- Vai arī viņš tevi uzrunāja vārdā?
- Nē, vārdā uzrunāja tikai treneri un menedžeri, bet spēlētāji vienkārši sasveicinājās.
- Šīs bija tavas pirmās olimpiskās spēles. Ar ko tās atšķiras no pasaules un Eiropas čempionātiem, Eirolīgas spēlēm?
- No pasaules čempionāta ne ar ko neatšķīrās, bet no Eiropas čempionāta atšķīrās ar to, ka spēlē dažāda stila komandas, jo ir, piemēram, Austrālija, Argentīna, Nigērija un Lietuva. Visas komandas no dažādiem kontinentiem.
- Tu jau minēji, ka amerikāņiem bija jāpielāgojas tiesāšanai. Gan jau līdzīgi bija arī, piemēram, Tunisijai. Vai atsevišķās epizodēs skatījies caur pirkstiem un izrādīji sapratni?
- Spēle ir jājūt. Iedomājies, ja ir «pa pusei nostaigāts» un seko skaists danks, kad vienai komandai ir +50, tad skatītāji diez vai gribēs redzēt nostaigātu, visi vēlēsies priecāties par skaisti gūtu grozu. Tā ir daļa no šova. Taču tiklīdz spēle aiziet punkts punktā, tā katra svilpe ir svarīga.
- Vai kaut kas pārsteidza olimpiskajā turnīrā?
- Nē, basketbolā nekādu pārsteigumu nebija. Kopumā jāizceļ drošības kontrole, jo pārbaudīja uz katra stūra. Taču šobrīd dzīvojam tādā pasaulē, kurā tam ir liela nozīme. Jāsaprot, ka vienkopus ir pulcējušies pasaules labākie atlēti, treneri un vadība, pasākums ir milzīgs, un drošības kontrolei ir jābūt.
- Klau, kā ir tiesāt Spānijas izlases mačus. Ikviens taču saprot, ka bieži vien Rūdijs Fernandess un Huans Karloss Navarro vienkārši tēlo...
- Protams. Pirms katras spēles izrunājam gaidāmā mača personālijas un domājam, kā ar viņiem cīnīties. Taču cilvēkiem ir jāsaprot, ka šie spēlētāji ir ļoti gudri un viņi māk notēlot īstajā brīdī, kad tiesnesis to nav pamanījis. Vienlaikus Spānijas izlasē ir arī daudz ļoti labu cilvēku, piemēram, brāļi [Pau un Marks] Gazoli, kuri ir ļoti atsaucīgi un ar kuriem allaž vari izrunāties. Vecākais brālis [Pau] vispār ir ļoti solīds cilvēks. Runāt var arī ar Navarro. Vienīgi Rūdijam patīk pietēlot un parādīt ka viņš ir liela zvaigzne.
- Tu esi tiesājis Eirolīgas «Final Four», Eiropas un pasaules čempionātus, tagad arī olimpiskās spēles. Visu jau esi sasniedzis?
- Jā, taču olimpiskajās spēlēs esmu tiesājis ceturtdaļfinālu, tā ka mērķi vēl ir. Cik saprotu, tad finālu gan uztic tikai tad, kad tiesā pēdējo gadu 48-49 gadu vecumā. Šogad olimpisko finālu tiesāja brazīlietis, austrālietis un grieķis. Viņiem visiem bija 47 vai 48 gadi.
- Tad jau tev līdz tam vēl ļoti tālu...
- Nekas. Vēl jau ir arī Eiropas un pasaules čempionāti, kuros arī ir vēlēšanās tiesāt pēc iespējas svarīgākus mačus.
- Kura ir bijusi sarežģītākā spēle tavā karjerā?
- Grūti pateikt. Katrs nākamais mačs šķiet sarežģītāks par iepriekšējo. Nav grūto un vieglo spēļu. Ir forši patiesāt Turcijas klubu savstarpējās spēles. Rīt [piektdien] lidoju uz Serbiju, kur notiks Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēle starp Serbiju un Melnkalni. Turklāt mačs notiks lielajā arēnā, kurā ir gandrīz 20 000 skatītāju vietu, jo serbu tiesnesis stāstīja, ka biļetes bija izpirktas. Tur būs karsti.
.