Latvijā un Krievijā tiek apzagti Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi, lai iegūtu nacistu artefaktus nelegālai tirdzniecībai, vēsta britu laikraksts «The Times».
«The Times»: Latvijā un Krievijā tiek apzagti vācu karavīru kapi (43)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
[Ziņa papildināta.]
Lielākā daļa tirdzniecībā pieejamo nacistu artefaktu nākuši no Krievijas, kur ofensīvā 1942.gadā krita simtiem tūkstoši nacistu karavīru, taču, pēc britu vēsturnieku novērtējuma, daļa artefaktu nākuši arī no Kurzemes.
«Tur notiek masveida kapa vietu apgānīšana un apzagšana, kā beigās kauli tiek mazliet apkārpīti ar zemi,» laikraksta sacīja militārais arheologs Pols Rīds.
«Otrā pasaules kara arheoloģija pašlaik ir vēl zīdaiņa autiņos, un šie cilvēki iznīcina mūsu nākotni, kā arī apgāna kritušo karavīru kapus. Neviens no viņiem nav pelnījis, lai viņu kaulus atraktu,» norādīja Rīds.
Francijā un Vācijā šāda tirdzniecība ir aizliegta, taču Lielbritānijā militāro artefaktu tirdzniecība ir atļauta, kā arī apjomīga šāda tirdzniecība notiek ASV.
Apbedījuma vietās nozagtie artefakti tiek pārdoti interneta vietnēs vai arī specializētos gadatirgos, tostarp Eiropas lielākajā militārajā gadatirgū «Karš un Miers», kas notiek Kentā.
Pēc ekspertu aplēsēm, Otrā pasaules kara militāro artefaktu tirgus vērtība sniedzas vairākos miljonos sterliņu mārciņu.
Militāro artefaktu kolekcionāri uzstāj, ka viņi ir militārie vēsturnieki, nevis neonacisti, kas dod priekšroku mūsdienās ražotām artefaktu kopijām.
Vācijas Kara apbedījumu komisija, kas apkopj vācu karavīru apbedījumu vietas Eiropā un Ziemeļāfrikā, laikrakstam atzina, ka kapu apzadzēji regulāri traucē viņu darbā.
«Bieži vien mūsu darbinieki atklāj, ka kapi ir apzagti. Vissliktākais ir identifikācijas žetonu trūkums, jo bez tiem mēs nevaram identificēt kritušos karavīrus,» sacīja komisijas prezidents Frics Kirhmeijers.
Otrā pasaules kara laikā Krievijā un Austrumeiropā tika nogalināti līdz trim miljoniem vācu karavīru, no kuriem simtiem tūkstošu nav identificēti.
«Cilvēki vēl joprojām meklē savus radiniekus. Taču daudzi ir atmetuši cerības. Varbūt viņi nezina, ka komisija var sniegt atbildes,» žurnālam «Der Spiegel» sacīja Vācijas Kara apbedījumu komisijas pārstāvis Martins Dodenhefts.
Kopš Berlīnes mūra krišanas Vācija ir atradusi un pārapbedījusi 716 000 kritušo vācu karavīru.
«Mēs sakoncentrējam apbedījumu vietas. Mēs nevaram saglabāt simtiem tūkstošu apbedījumu vietas, tāpēc mēs būvējam jaunas vai paplašinām esošās,» skaidroja Kirhmeijers.
Nacistiskās Vācijas artefaktus iepērk miljoniem kolekcionāru visā pasaulē.
Pagājušā gada decembrī Trešā reiha bruņojuma ministra Alberta Špēra 1945.gadā Nirnbergas prāvas sākumā rakstīta vēstule izsolē tika pārdota par 10 000 ASV dolāru, savukārt bēdīgi slavenā Aušvicas koncentrācijas nometnes ārsta Josefa Mengeles dienasgrāmatas tika pārdotas par 300 000 ASV dolāru.