Triumfa brīdis interneta komentāru autoriem – Saeimā sākas cīņa ar alkohola postu (250)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Trešdien, 22. augustā pēc četru mēnešu darba, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Sociālo un darblietu komisijas kopējā sēdē tiks skatīti likumdošanas priekšlikumi alkoholisma ierobežošanai. Visi kritiķi beidzot var izvērsties daiļrunībā, kritizējot priekšlikumus par to– kā nepieļaut bērniem lietot alkoholu. Un galvenais arguments jau ir– «ierobežot neko nedrīkst, nav jau obligāti jādzer». Tiesa, visi trakākie dzerstiņi sākas ar tekstu «nav jau obligāti jādzer».

Kādi ir galvenie uzstādījumi Latvijas likumdevējam cīņai pret alkoholisma postu?

Latvijā ir divas lielas problēmas, kas nekavējoties risnāmas– nelegālais alkohols un jauniešu alkoholisms.

Pārējiem jautājumiem mums šodien nav laika.

Nelegālais alkohols mums ir trju veidu –

• kontrabanda no Krievijas un Baltkrievijas, un par to paldies robežsardzei un muitai;

• šķaidīts spirts tepat pašmāju točkā (šobrīd Latvijā tiek uzrādītas 1000 točkas), kur spirts ir nezināmas izcelsmes, bet par točku zin, bet neko nedara policisti. Točku dzērieni ir taisnākais ceļš uz toksikoloģijas centru, hepatoloģijas centru vai patologanatomisko nodaļu slimnīcā;

• pašbrūvēts dzēriens ar maigiem nosaukumiem «Dzimtenīte», «Latgalīte», «Šmakovka», kuru ražošana un lietošana legālā vai nelegālā formā ved uz tiesu medicīnas centru pēc alkoholizētas peldes, braukšanas dzērumā vai vienkārši viedokļa noskaidrošanas ar līdzdzērāju, izmantojot nazi vai cirvi.

Policisti sūdzas, ka viņi esot bezspēcīgi cīnīties ar točkām, jo neesot legāla pamata šo rūpalu «nolikt uz ausīm», bet, aicināti dot likumdošanas grozījumus lielākām pilnvarām, rausta plecus.

Daudz nopietnāks problēmu loks saistās ar bērnu un jaunatnes alkoholismu. Visus skaitļus minēt nav vērts, bet tas, ka trešdaļa bērnu 13–18 gadu vecumā regulāri lieto alkoholu, bet 91% (!!!!) ir atzinuši, ka nav nekādu problēmu iegādāties alkoholu veikalā, nozīmē, ka mūsu tirdzniecība ir slima, ka tā ir virzīta uz bērnu nodzirdīšanu.

Saeimas darba grupa ir analizējusi daudzus priekšlikumus, daļu atbalstījusi, daļu– ne. Pasaules Veselības organizācija un Eiropas savienības komisija jau sen ir definējusi virzienus kādā veidā strādāt, lai samazinātu alkohola lietošanu bērnu un pusaudžu vecumā. Neko jaunu izgudrot nevajag– vajag pārņemt un lokalizēt, pārvarot tiešu un netiešu alkohola lobiju pretestību. Šie četri punkti rīcības virzieni:

• paaugstināt vecumu, no kura bērni var iegādāties alkoholu. Cilvēka nervu sistēma (iegarenās smadzenes, smadzeņu puslodes, smadzenītes) nobriest līdz 21– 23 gadiem, nevis 18, kā paredzējis pasu galds. Ja jaunietis nav sācis lietot alkoholu līdz 21 gadam, viņa iespējas kļūt par alkoholiķi ir mazākas par 0.5%. Nepieciešams likumdošanā panākt, lai dokumentus būtu spiests uzrādīt jebkurš alkoholu pērkošs jaunietis, jo pārdevēja nevar pēc sejas atdiferencēt– kuram ir par 18 gadiem vairāk, kuram mazāk;

• paaugstināt alkohola cenu, ceļot akcīzes nodokli. Izlīdzināt alkohola cenas, izmantojot akcīzes nodokli. Šodien 2 litru plastmasas pudele ar 7 grādu stipru dzeltenīgu šķidrumu (ar nosaukumu alus) maksā ap latu. Pārrēķinot pēc formulas– litrs reiz grāds dalīts ar latu, viegli var uzzināt, ka šādā dzērienā grams alkohola ir divkārt lētāks nekā šnabja pudelē. Un bērni dzer tieši šo alum līdzīgo dzērienu vai mistiskus kokteiļus;

• bargi sodīt tos, kas bērniem palīdz iegādāties alkoholu– gan devīgo pārdevēju, gan labsirdīgo onku, kas nopērk alkoholu kā starpnieks. Atkārtotā gadījumā– sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 10 diennaktīm. Ja Latvija atteiksies no administratīviem cietumsodiem– sodīt ar piespiedu darbiem 100 stundu apmērā. Lai varētu izkontrolēt– vai pārdevējs nav tirgojis alkoholu bērniem lielveikalos un pašapkalpošanās veikalos, nodalīt alkohola tirdzniecību no pārējām precēm, bet alkohola kases aparātam visu laiku ir novērošanas kamera ar ierakstu;

• aizliegt jebkādu alkohola reklāmu. Šeit mums reāla problēma– Krievijas televīzijas turpinās reklamēt alu «Baltija», bet mēs paši aizliegsim reklamēt «Aldari», tadēļ šajā jomā mums vēl krietni jāstrādā, lai neradītu muļķīgus konkurences kropļojumus. Labā ziņa– arī Putins Krievijā ir lasījis šos pašus PVO ieteikumus un nolēmis rīkoties līdzīgi– reklāmu aizliegt.

Kādēļ tāda ažotiāža ap centieniem samazināt dzeršanu jaunatnes vidū? Patiesībā taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas redzēt savus bērnus un mazbērnus piedzērušus, slimus, dzērumā braucot pie stūres vai peldoties, cietumā, slimnīcā vai morgā. Šķiet, pārlieku liela ir sabiedrības daļa, pie kam žurnalistikā strādājošie, kam allaž ir daži standartjautājumi, kas neparedz atbildi, bet principā iznīcina darītāju vai to, kas vismaz cenšas kaut ko darīt. Ir kaut kāds absurda teātris– ja kaut ko dara Saeima, tas noteikti ir slikti. Ja kaut ko dara nevalstiskas organizācijas, kaut vai tālab, ka viņu darbam nebeidzamā dzeršana rada problēmas, tad šī nevalstiskā organizācija ir jānorej. Pēdējā laikā par mēģinājumiem samazināt jaunatnes dzeršanu, Ārstu biedrības pārstāvjus un Saeimas darba grupas deputātus jau piedēvējuši sorosītiem, oligarhiem, dažām mazākumtautībām, bet beigu beigās– alkoholisma murgiem.

Mans labradors vakariņu laikā rej un visādi pievērš sev uzmanību, pieprasīdams kaut ko no mana šķīvja. Un es viņu mēģinu pārliecināt, ka tā nav pareizi diedelēt, lietojot argumentu, ka es taču pie viņa bļodas neeju viņam izprasīt sauso suņu barību. Bet suns manos argumentos neieklausās, jo mēs vienkārši runājam dažādās valodās.

Tieši tāpat ir ar alkohola ražotājiem un tirgotājiem– mēs vienkārši runājam dažādās valodās un viens otru nedzirdam– jo mani satrauc, ka jaunieši dzer, dzērumā nositas, noslīkst, pakaras, iegūst sts, aknu cirozi, psihozi, depresiju, meitenes dzērumā paliek stāvoklī, puiši viens otru nogalina, bet alkohola ražotājus un tirgotājus uztrauc tas, ka daļa jauniešu nedzer un ražotāji/tirgotāji nevar nopelnīt naudu. Tādēļ falsetā atskanēs argumenti par demokrātiskām tiesībām dzert, par aizskartām tiesībām uzrādot dokumentus, par alkohola veselīgumu nelielās devās, par dzeršanas kultūru, par nabaga mazajiem veikaliņiem kā lauku biznesu, kas iznīks, ja nebūs iespējas visus nodzirdīt. Un aiz visiem šiem bļāvieniem, komentāriem un «ekonomiskajiem» argumentiem stāvēs vēlme nopelnīt uz līdzcilvēku veselības rēķina.

Lai gan no mana – ārsta viedokļa, labāk, ka atkarīgi cilvēki savu atkarību pauž žultainos komentāros, jo tas tomēr ir mazāks ļaunums par alkohola atkarību.

Komentāri (250)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu