Latvijas septiņcīņniece Laura Ikauniece sarunā ar «Apollo» atzīst, ka nepārdzīvo to, ka Londonas olimpiskajās spēlēs viņai pietrūka tikai viens punkts, lai labotu Latvijas rekordu.
Ikauniece: Londonā līdz Latvijas rekordam nedaudz pietrūka. Būs uz ko tiekties (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tāda īpaša momenta, kuru vienmēr atcerēšos nav, taču tās allaž paliks atmiņā kā manas pirmās olimpiskās spēles,» stāsta Laura. «Tik lielā stadionā nebiju startējusi, taču tas nebija jūtams, jo skatītāju bija tik daudz, ka katru konkrēti nevarēja saskatīt. Troksnis gan bija, jo septiņcīņā startēja mājinieku lielākā cerība Džesika Enisa, kuras uzvara bija gaidīta un likumsakarīga. Kad biju jaunāka, par viņu fanoju, taču tagad jau vairs nedrīkst, jo viņa ir mana konkurente. Tāpat man ļoti patīk ukrainiete Natālija Dobrinska un lietuviete Austra Skujīte.»
«Londonā guvu pieredzi un savā ziņā arī dažas mācības par visādiem sīkumiem. Piemēram, ka maisiņi jāizgriež uz otru pusi, lai nebūtu redzams «Nike» zīmols, jo olimpiskajās spēlēs reklāmas nav atļautas,» atceras Ikauniece. «Tāpat iemācījos, ka ir jādomā par sevi, nevis konkurentēm, kas neizdevās 100 metru barjerskrējienā. [Eiropas čempionātā] Helsinkos domāju tikai par sevi un savu skrējienu, bet Londonā sajutu blakus sportisti un sākās savstarpējā konkurence, kas nav īsti pareizi.»
Olimpiskajā stadionā jaunajai sportistei izdevās atkārtot Latvijas rekordu, kas bijis viens no galvenajiem mērķiem. «Pirms 800 metru distances domāju, ka vajag izskriet no divām minūtēm un 12 sekundēm, lai būtu jauns Latvijas rekords, taču šoreiz bišķi pietrūka. Bet nekas - varbūt tā arī labi, jo būs uz ko tiekties.»
Pēc sacensībām Laura izmantoja izdevību un uzkavējās olimpisko spēļu gaisotnē, apmeklējot arī citu Latvijas sportistu startus. «Biju uz pludmales volejbolu - gan vēl pirms saviem startiem, gan tad, kad Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja bronzas medaļas, kā arī uz sieviešu šķēpmešanas kvalifikācijas un finālsacensībām. Vieglatlētiku apmeklēt varējām jebkurā laikā, taču, piemēram, uz BMX sacensībām bija tikai divas biļetes.»
Brīvajā laikā Ikauniece devās arī uz spēļu istabu, kurā bija biljards un šautriņas, kā arī video spēles. «Uzspēlēju biljardu ar šķēpmetēju Madaru Palameiku un pludmales volejbolistu Aleksandru Samoilovu. Vai vinnēju? Īsti neatceros, bet, manuprāt, jā - viņš iesita melno bumbu nepareizajā lūzā. Bumbiņas gan bija mazākas nekā biljardā būtu jābūt.»
Septiņcīņas vasaras sezona ir galā, bet jau tagad sportiste sāk gatavoties ziemas sezonai telpās. «No septembra līdz novembrim būs krosiņu un dažādu vingrinājumu laiks. Ziema jau ir domāta, lai sagatavotos vasarai, taču arī ziemā būs jāstartē.»