Pēdējo piecdesmit gadu laikā popmūzika kļuvusi depresīvāka, liecina jauns pētījums. Akadēmiskajā žurnālā «Psychology Of Aesthetics, Creativity, And The Arts» publicētajā pētījumā norādīts, ka populārās dziesmas kļuvušas skumjākas un melanholiskākas.
Pētījums: Popmūzika kļuvusi depresīvāka (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētnieki Glens Šellenbergs un Kristians fon Šēve analizēja «Billboard» ikgadējā mūzikas topa pirmajās 40 vietās esošās dziesmas no 1965. līdz 2009.gadam.
Zinātnieki paskaidroja, ka optimistiskas dziesmas parasti ir straujas un izpildītas mažorā, savukārt skumjas dziesmas ir lēnākas un ierakstītas minorā. Pētījumā atklāts, ka pēdējo 50 gadu laikā dubultojies minorā izpildīto dziesmu skaits, turklāt arī lēno skaņdarbu daudzums ir palielinājies.
Popmūzikas dziesmas kļuvušas garākas, un audzis sieviešu izpildīto dziesmu skaits.
Šellenbergs un fon Šēve uzskata, ka patērnieciskums un kulturālais individuālisms «rada pieprasījumu pēc lielākas izvēles». Viņi piebilst, ka mūsdienu patērētāji vēlas izrādīt to, cik «izsmalcināta» ir viņu gaume, taču optimistiska popmūzika, piemēram, grupas «ABBA» hits «Waterloo», tiek uzskatīta par «naivu un nedaudz bērnišķīgu».
Kā ziņots, jūlijā publicētā pētījumā spāņu zinātnieki noskaidroja, ka mūsdienu popmūzika ir skaļāka par iepriekšējo paaudžu mūziku, turklāt dziesmas līdzinās viena otrai.
Jaukākai dienai naivais un nedaudz bērnišķīgais «ABBA» hits «Waterloo»: