LB ekonomists prognozē arī turpmāku algas pirktspējas kāpumu (12)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

Algas pirktspējas kāpums Latvijā ir pārliecinošākais kopš 2008.gada, vietnē «makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, prognozējot arī turpmāku algas pirktspējas kāpumu.

Viņš skaidro, ka algas pirktspējas pieaugumu otrajā ceturksnī noteica sarūkošā inflācija, kamēr atalgojuma kāpums joprojām ir mērens. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga par pilnas slodzes darbu bija par 3,7% lielāka nekā pirms gada, atalgojuma kāpumam saglabājoties stabilam jau divu gadu garumā.

Nozīmīgi palēninoties patēriņa cenu kāpumam - otrajā ceturksnī gada inflācija bija vien 2,3%, par saņemto algu nopērkamais preču un pakalpojumu apjoms pieauga gada laikā par 1,5%. Tas ir pārliecinošākais algas pirktspējas pieaugums kopš 2008.gada un ir viens no faktoriem, kas nosaka noturīgu mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamiku, raksta Latvijas Bankas ekonomists.

Viņš prognozē, ka algas pirktspēja turpinās pieaugt.

Krasnopjorovs raksta, ka privātajā sektorā vidējā atalgojuma kāpums ir pierimis: augstā bezdarba apstākļos jaunpieņemtajiem darbiniekiem var piedāvāt zemāku atalgojumu nekā uzņēmumā vidēji, un tas nobīda vidējās algas statistiku uz leju. Savukārt sabiedriskajā sektorā atalgojuma kāpums paātrinājies, jo atsevišķām darbinieku grupām daļēji tiek kompensēti krīzes laikā veiktie būtiskie algas samazinājumi.

Latvijas Bankas ekonomists atzīmē, ka ceturkšņa un pat gada pieauguma tempus galvenokārt nosaka bāzes efekti, proti, tiek kompensēts straujāks nekā parasti atalgojuma kāpums vai kritums iepriekšējos periodos.

Lai reālās algas kāpums būtu uzturams ilgtermiņā un nepasliktinātu tautsaimniecības konkurētspēju, tam ir jābalstās uz darba ražīguma pieaugumu. Patlaban algas un darba ražīguma līdzsvars saglabājas, un 2006.-2008.gadā izveidojies algas atrāvums no produktivitātes ir noslēgts, secina ekonomists. Riski, ka algas kāpums var pārsniegt produktivitāti, galvenokārt saistāmi ar lēni augošo uzņēmēju sūdzību skaitu par darbaspēka trūkumu, visvairāk joprojām būvniecībā.

Pēc Latvijas Bankas ekonomista domām, vairāki faktori šoreiz neļaus darbaspēka trūkumam izpausties tautsaimniecības konkurētspējai bīstamā mērogā. Patlaban darbaspēka trūkums nav visaptverošs, kā tas bija 2006. un 2007.gadā, bet pietrūkst tieši augstas kvalifikācijas speciālistu. Tas palielina motivāciju cilvēkiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai kļūtu par pieprasītu speciālistu, un tautsaimniecības mērogā tas ne tikai veicina vidējo darba ražīgumu, bet arī mazina šādu speciālistu trūkumu. Ir arī vairāki indikatori, kas uzrāda emigrācijas pierimšanu un reemigrācijas pieaugumu.

Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 3,7% jeb 17 latiem, un mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 481 lats, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Sabiedriskajā sektorā gada laikā darba samaksa augusi par 4,6% - no 497 latiem līdz 520 latiem. No tā vispārējās valdības sektorā darba samaksas kāpums bijis par 1,7% - no 458 latiem līdz 466 latiem. Privātajā sektorā darba samaksas pieaugums bija 3,4% - no 443 latiem līdz 459 latiem.

Krasnopjorovs atzīmē, ka tiešā veidā privātā un sabiedriskā sektora algas nav salīdzināmas šo sektoru struktūras atšķirību un ēnu ekonomikas izplatības dēļ.

Komentāri (12)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu