Domubiedru grupa izveidojusi sociālajos tīklos balstītu rīku «Sparsl», ar kura palīdzību iespējams atrast noderīgus kontaktus ārpus tiešā sociālā loka, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja viens no projekta īstenotājiem Uldis Žeidurs.
Latvijā izveido sociālajos tīklos balstītu rīku noderīgu kontaktu veidošanai (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, ja cilvēks meklē labu auklīti bērnam, viņš par šādu interesi uzraksta «Sparsl.com», savukārt citi lietotāji ziņu nodod tālāk, līdz izdodas vajadzīgo cilvēku atrast. Vietnē iespējams arī izsekot ziņas nodošanas ķēdītei.
Ideja radusies, secinot, ka ik pa laikam tiek meklēts kāds cilvēks, kuru attiecīgajā brīdī vēl nepazīst. «Projekts balstās uz «Six degrees of separation» teoriju, ka jebkurš cilvēks pasaulē ir pazīstams ar jebkuru citu cilvēku caur vidēji sešiem citiem cilvēkiem, sociālajos tīklos - pat mazāk. «Sparsl» ir mūsu mēģinājums atrast atbildi uz šo pareizo cilvēku atrašanas problēmu,» skaidroja Žeidurs.
Projekta mērķauditorija ir ikviens sociālo tīklu lietotājs, kurš vēlās ko atrast. Rīka veidotāji uzskata, ka arī uzņēmumi var sekot «Sparsl» ziņām, jo ar tā palīdzību ticis meklēts ledusskapis, apsardzes pakalpojumi un pat darbs.
Pirmajās rīka darbības dienās vairākām ziņām ir atradušies «īstie» saņēmēji, atrisinot rakstītāju tā brīža problēmas. Savukārt informācija par «Sparsl» ir izplatījusies ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citur, informēja Žeidurs.
Tā kā projekta īstenotāji nav vēlējušies ierobežot lietotājus ģeogrāfiski, patlaban autorizēties rīka lietošanai var ar sociālā tīkla «Facebook» starpniecību, savukārt nodot ziņu tālāk iespējams arī ar «Twitter» un «LinkedIn» palīdzību.
Vaicāts par plānoto biznesa modeli, Žeidurs skaidroja, ka par to runāt ir pāragri. «Mūsu filozofija ir - ja mēs kaut kam ticam, tad mēs to arī darām,» norādīja rīka veidotāju pārstāvis. Viņš gan neizslēdza, ka vēlāk projektu varētu monetizēt, taču, piemēram, reklāmas modelis, piedāvājot reklāmas izvietošanu, patlaban nešķietot interesants.
Patlaban «Sparsl» veidotāji plāno uzlabot pirmo lietotāju pamanītās neērtības, tad varētu domāt par jaunu iespēju ieviešanu. «Būtiska «Sparsl» daļa ir iespēja sekot savai ziņai - kurš to ir izlasījis, kurš pārsūtījis un tā tālāk. Šī daļa jāpadara lietotājam vēl ērtāka un saprotamāka. Otra būtiska daļa ir «Links of Trust» - cilvēki, kuri tev palīdzējuši. Šai sadaļai ir nepieciešams ieviest vizuālu noformējumu, kā arī tā ir tehniski jāpilnveido un jāattīsta,» par plāniem informēja Žeidurs.
Darbu domubiedri sākuši šī gada pavasarī, un plašāka informācija par to izplatīta pagājušajā nedēļā. Pēc Žeidura norādītā, projekta īstenotāji vēlējušies to izveidot tā, lai vēlāk nebūtu problēmu ar attīstīšanu vai noslodzi, tāpēc ar pārlieku strauju palaišanu nesteidzās. Projekta īstenotāju vidū ir arī Valts Katlaps, Kristaps Karlsons, Agnese Medne un vairāki citi.
Vaicāts par ieguldījumiem projekta īstenošanā, Žeidurs informēja, ka domubiedri novirzījuši nelielus personīgos līdzekļus, taču to īsti nevar nosaukt par ieguldījumu. Par galveno ieguldījumu viņš uzskata laiku - darbu garos vakaros un brīvdienās.