Rautakallio: Spēļu liktenis jāņem savās rokās (25)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: R. Oliņš/Apollo

Rīgas «Dinamo» šovakar Prāgā uzsāks piekto KHL sezonu, tādēļ pirms komandas došanās uz Čehijas galvaspilsētu «Apollo» aicināja uz sarunu galveno treneri Peku Rautakallio. Treneris atzīst, ka salīdzinājumā ar pagājušo sezonu šajā rudenī komanda savā gatavībā ir soli priekšā, tomēr tā joprojām ir tikai ceļā uz to sniegumu, kādu somu speciālists vēlas redzēt savu puišu izpildījumā. Pamata akmeņi esot ielikti stipri, bet ēkas būvniecība tagad būs ne tikai brigādes vadītāja, bet arī pašu celtnieku rokās.

- Sākšu ar pašu vieglāko un vienlaikus arī grūtāko jautājumu - vai komanda ir gatava sezonai?
- Visu darbu, ko līdz šim varējām padarīt, esam paveikuši. Nedomāju, ka sportā un dzīvē mēdz būt optimālie apstākļi, allaž ir jāpadzīvo un tad var izdarīt secinājumus. Tāpat ir ar mums. Fiziskajā un garīgajā, kā arī hokeja izpratnes ziņā esam padarījuši labu darbu, lai uzskātu sezonu. Taču pavisam cita lieta ir visa sezona. Tās laikā mums būs jāpilnveido savas zināšanas. Šobrīd tas vēl nav paveikts, esam tikai sākuma posmā.

- Vai varat salīdzināt situāciju pirms gada un kāda tā ir pašlaik?
- Situācija ir atšķirīga. Pērn es biju pavadījis ar komandu tikai pāris mēnešus, nezināju spēlētājus un to, kā viņi ir pastrādājuši pirms treniņnometnes. Kad sākām treniņus, tad darījām to ar maksimālo tempu, jo tā es saprotu lietu kārtību. Manas prasības ir augstas, tādēļ nevaru pieņemt, ka spēlētāji vienkārši iziet uz ledus. Ir jābūt nolūkam un darbs jāpadara līdz galam. Daži hokejisti vasarā nebija gatavojušies un, sākoties slodzēm, guva savainojumus.

- Tas bija nepatīkams pārsteigums?
- Bija gan. Taču tie nebija Latvijas hokejisti. (Smejas) Tādēļ šosezon likām noprast, kā sāksim treniņus, tādēļ puiši vasarā bija labi pastrādājuši un gatavi treniņnometnei Valmierā. Tādējādi mēs esam soli priekšā tam, kādi bijām pērn. Cita lieta ir hokeja izpratne - neko daudz nemainīju un pagaidām esam uz pareizā ceļa, lai gan vēl neesam sasnieguši to sniegumu, kādu vēlos redzēt komandas izpildījumā.

- Treniņnometnē Valmierā izteicāties, ka spēlētāji strādā smagāk nekā ir pieraduši to darīt...
- Ar to biju domājis treniņu laiku. Katru dienu trenējāmies pa septiņām ar pusi stundām - strādājām trenažieru zālē, skrējām un darbojāmies uz ledus. Ja neesi pie tā pieradis, tas ir grūti. Taču, kā jau minēju, puiši bija labi sagatavojušies, par ko esmu pateicīgs.

- Pēc trim dienām Valmierā jautāju par leģionāru darba ētiku, taču tobrīd teicāt, ka par to runāt pāragri. Vai tagad varat novērtēt leģionāru darbu treniņos?
- Viņi ir pieraduši pie tā, kā mēs strādājam. Tas viņiem ir kaut kas jauns. Mums nav nevienas dienas, kad bez ledus treniņiem nebūtu arī skriešana, lēkšana, svaru cilāšana utt.. Katru dienu notiek arī papildus darbs. Viņiem sokas labi un esmu apmierināts.

- Nedaudz provokatīvs jautājums, bet vai varat salīdzināt šīgada leģionārus un pagājušās sezonas ārzemniekus?
- Iespējams, pērn daži puiši ārpus ledus laukuma nepadarīja darbu pēc labākās sirdsapziņas, taču šogad par to neko neesmu dzirdējis. Taču vēlos paskaidrot vienu lietu. Tāpat kā maču laikā mēs nevēlamies lūkoties pagātnē, mums ir jāskatās tikai uz priekšu. Kad pretinieki gūst vārtus, mēs nedrīkstam sākt par to domāt. Mums uzreiz ir jādomā par to, ka tagad vārtus jāgūst mums. Man ir savi pieraksti, es zinu, kas noticis, taču analīzi veikšu pēc sezonas. Sezonas laikā es raugos tikai uz priekšu.

- Vai ar pagājušajā sezonā bieži piesaukto Latvijas hokejistu mentalitāti esat ticis skaidrībā?
- Jā, taču vienmēr ir pārsteigumi. Protams, šogad es zinu spēlētājus un to, ko viņi spēj paveikt. Tomēr kopumā vairums no viņiem ir cīnītāji, kuri var mesties kaujā katru dienu.

- Esat izteicis daudz komplimentu Mikam Indrašim, taču vai ir vēl kādi spēlētāji, kuri sagādājuši patīkamus pārsteigumus?
- Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs... Viņi spēruši milzīgu soli uz priekšu.

- Vai varat paskaidrot, kā tas izpaužas?
- Viņi ir spējīgi spēlēt KHL līmenī un cīnīties katrā maiņā. Tas ir milzīgs solis. Turklāt viņi ir tikai sava hokeja ceļa sākumā. Viņi spēj izturēt fizisko cīņu viens pret vienu laukuma stūros, izprast hokeju, izvēlēties pareizo vietu laukumā gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Piemēram, Biezais ir gudrs spēlētājs.

- Tas pārsteidz?
- Es redzēju jaunos puišus, kad viņi strādāja treniņnometnē jūlija sākumā. Redzēju viņus laukumā un nodomāju: «Mamma mia, es vēlos redzēt viņus vēl.» Tādēļ paņēmām viņus uz Valmieru, kur viņi strādāja no dienas uz dienu un iekļuva komandā. Piekrītu viedokli, ka Rīgas «Dinamo» ir jābūt latviešu komandai. Jā, mums ir nepieciešami daži leģionāri, taču tieši latviešu hokejisti dod cerību nākotnei.

- Guntis Galviņš ir kļuvis par jauno komandas kapteini. Tas bija komandas lēmums vai treneru korpusa izvēle?
- Tev ir jāvēlas būt par kapteini. Ja es saku, ka viņam jākļūst par kapteini, bet viņš to nevēlas - tad tas nav vajadzīgs. Jautāju viņam par kapteiņa amatu, viņš pāris dienas apdomājās un pateica, ka vēlas uzņemties šo atbildību. Vai jautāju vēl kādam? Nē, tā tas nenotiek. Man bija jāzina, kurš ir spējīgs būt kapteinis. Guntim jautāju kā pirmajam. Tie ir mani instinkti un zināšanas. Ja es jautāju un viņš atsaka, tad esmu pieļāvis kļūdu.

- Kas notika ar Niklasu Luceniusu?
- Kā jau teicu - Biezais, Bičevskis, Lipsbergs - viņi visi bija vienkārši labāki. Šogad situācija bija citādāka, cerēju, ka viņš spers pāris soļus uz priekšu, taču nesaskatīju nekādu progresu viņa sniegumā. Vienlaikus jaunie puiši progresēja, turklāt pieteikumā uz maču pēc noteikumiem ir jābūt diviem 1991. gadā dzimušiem hokejistiem. Ja spēlētāji uzlabo savu sniegumu, nav šaubu, ka viņiem tiks dota iespēja.

- Pagājušajā sezonā pēc neveiksmēm bieži uzsvērāt, ka jāspēlē visas 60 minūtes. Vai pirmssezonas pārbaudes mačos bija vērojams progress?
- Turnīrā Ņižņijnovgorodā aizvadījām 12 trešdaļas, no kurām trīs nenospēlējām kā gribētos, taču deviņi periodi bija labi. Turklāt šie trīs periodi bija pirmās trešdaļas, kad vairāk skatījāmies, kā spēlēs pretinieki. Pēdējā turnīrā no 12 periodiem tikai otrā trešdaļā mačā pret Espo «Blues» bija tālu no vēlamā snieguma, bet pārējie periodi bija labi.

- Tāpat pērn bijāt neapmierināts, ka spēlētāji skatās, ko darīs pretinieks, nevis paši cenšas kontrolēt cīņas gaitu.
- Jā. Tās ir diezgan vienkāršas lietas. Ja gaidām, ko darīs pretinieki, tad liktenis nav mūsu rokās. Mums jāņem liktenis pašu rokās.

- Vai komanda ir gana spēcīga, lai tā darītu?
- Kā jau minēju, pagaidām soli pa solim virzāmies uz priekšu.

- Izskatās, ka «Dinamo» šobrīd ir divas vienlīdz labas vairākuma maiņas...
- Jā, tas ir mūsu mērķis. Savstarpējā sāncensība starp vadošajām maiņām allaž ir veselīga. Man patīk vārds «sacensties». Vai maiņas tiešām sacenšas savā starpā? Jā, noteikti, jo viņi apzinās - ja spēle nevedīsies, viņi netiks laukumā. Ja problēmas būs lielākas, tad es veikšu izmaiņas virknējumos, jo komandas intereses ir pirmajā vietā.

- Vai mēģināsiet skaitliskajā vairākumā spēlēt ar vienu aizsargu un četriem uzbrucējiem?
- Viss būs atkarīgs no situācijas. Man padomā ir dažādi varianti, taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kā sezona sāksies un izvērtīsies. Man jābūt gatavam pieņemt lēmumus, tas ir mans darbs.

- Pirmās divas maiņas pagaidām nemainīsies, bet kā būs ar trešo un ceturto virknējumu?
- KHL nolikums paredz, ka uz spēli jāpiesaka vismaz divi 1991. gadā dzimušie hokejisti, tādējādi mums nāksies variēt ar spēlētājiem. Parasti cenšos atrast divus spēlētājus, kuri var labi darboties kopā, bet pēc tam ir vieglāk piemeklēt trešo.

Komentāri (25)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu