Lielbritānijas muzejs atjauno pirmās krāsu kinofilmas (1)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Lielbritānijas mediju muzeja darbinieki atjaunojuši pirmos krāsainos filmu kadrus, kas tika uzskatīti par neatgriezeniski sabojātiem.

Par bojātiem uzskatītie materiāli tika nodoti arhīvam, taču Anglijas pilsētā Bredfordā esošā Nacionālā masu mediju muzeja pārstāvji paziņoja, ka digitalizācija glābusi vērtīgos kadrus. Pirms vairāk nekā gadsimta filmētās ainas izskatās pārsteidzoši mūsdienīgas, norādīja muzeja pārstāvji.

Trešdien atjaunotais videomateriāls tika izrādīts Londonas Zinātnes muzejā. Katra aina ir piecas līdz 40 sekundes gara. To tematika ir dažāda - kādā redzams papagailis, savukārt citā trīs smaidoši bērni sēž ap galdu un sit pa akvāriju ar saulespuķi.

«Līdz šim neviens nebija šos kadrus redzējis,» teica masu mediju muzeja pārstāvis Maikls Hārvijs. «Tās ir krāsu filmas no karaļa Edvarda VII agrīnā valdīšanas laika.»

Eksperti uzskata, ka filmu fragmenti tapuši 1901.vai 1902.gadā. Pirmā melnbaltā filma, ko uzņēma kino celmlauži brāļi Limjēri, tika demonstrēta 1895.gadā.

Londonā strādājošais fotogrāfs Edvards Tērners izgudroja sarežģītu sistēmu, ar kuras palīdzību melnbalti negatīvi tika izlaisti cauri sarkaniem, zaļiem un ziliem filtriem, kas demonstrēšanas laikā nomainījās pietiekami ātri, lai radītu ilūziju par krāsainu attēlu.

Taču filtru rotācijai un attālumam no ekrāna jābūt precīzi aprēķinātam, citādi filmu nevar noskatīties, paskaidroja Britu filmu institūta arhīva pārstāve Briona Diksone.

Tērneram neizdevās atrast pielietojumu paša izgudrotajai sistēmai. Pēc viņa nāves 1903.gadā uzņemtie materiāli nonāca amerikāņu filmu producenta Čārlza Urbana īpašumā. Viņš uzlaboja Tērnera izgudrojumu un 1906.gadā laida klajā sistēmu «Kinemacolor».

Diksone norādīja, ka citas agrīnās krāsu kinofilmas tika iegūtas mākslīgi - daudzos gadījumos pat iekrāsojot melnbaltus negatīvus, taču Tērnera darbi ir «pirmā krāsu filma, kas darbojas dabiski».

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu