Skolēnu izglītošanai rosina atjaunot mācību-ražošanas kombinātus (13)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Lai labāk varētu sagatavot skolēnus darba tirgum un motivētu izvēlēties pieprasītākās profesijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC) rosina atjaunot mācību-ražošanas kombinātus, informēja sabiedrisko attiecību speciālists Vladimirs Novodvorskis.

Politiķis uzskata - lai mazinātu samilzušo emigrācijas problēmu Latvijā, mācību iestādēm ir vairāk uzmanības jāvelta skolēnu profesionālās orientācijas jautājumiem, lai jauniešus varētu laikus integrēt darba tirgū.

Lai gan valstī liela uzmanība patlaban tiekot veltīta augstākās izglītības kvalitātei, tomēr, pēc deputāta domām, uzmanība būtu jāvelta tieši jauniešu profesionālajai izaugsmei. «Problēma jārisina kompleksi, izstrādājot jauno cilvēku integrācijas mehānismu darba tirgū jau no skolas sola. Šim nolūkam jāatjauno mācību-ražošanas kombinātu analogs, adaptējot to mūsdienu tirgus realitātei, kā arī regulāri jārīko specializētas karjeras dienas ar ekskursijām uz Latvijas uzņēmumiem,» pauž deputāts.

Politiķis domā, ka par šādu kombinātu galveno uzdevumu būtu jākļūst nevis teorētiskai, bet gan praktiskai skolēnu iepazīstināšanai ar darba procesu, kā rezultātā skolēni apzināti izvēlēsies profesiju. Politiķis gan arī norāda, ka vienlaikus šo kombinātu specifikai ir jāatbilst pieprasījumam darba tirgū, tāpēc ir nepieciešama sadarbība ar Ekonomikas ministriju un Valsts nodarbinātības aģentūru.

Tāpat deputāts uzskata, ka, vēl mācoties skolā, jauniešiem ir jārada iespēja iepazīties ar reālu uzņēmumu darbību, piemēram, ieviešot specializētas karjeras dienas, kuru laikā ir iespēja apmeklēt dažādu Latvijas tautsaimniecības nozaru uzņēmumus un iepazīties ar to darba specifiku.

«Ja jauniešiem jau no skolas sola būtu iespēja iziet praksi uzņēmumos vai iestādēs, piemēram, banku, apdrošināšanas, telekomunikāciju biznesā vai ražošanas jomā, viņiem rastos skaidrs priekšstats par nākamo profesiju un viņi neveiktu profesijas izvēli, piemēram, pēc radinieku vai paziņu ieteikuma,» teica Jerošenko.

Komentāri (13)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu