Bagatskis: Jāizbauda spēle aizsardzībā, katrs duelis jāuztver personiski (27)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Latvijas basketbola izlase septīto reizi pēc kārtas spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet otro reizi komanda Eiropas elitē iekļuvusi Ainara Bagatska vadībā. Daži varbūt vīpsnās, taču tas ir sasniegums. Komanda ir jauna, jauns ir arī treneris. Var just, ka Bagatskis sargā savus spēlētājus, aizstāv viņus un vairās publiski kritizēt. Tā top komandas gars. Arī sāpīgās neveiksmēs, kuras cēloņi bieži vien atrodami ne gluži tur, kur tos saskata līdzjutēju modrās acis. Par to arī runājam ar Latvijas izlases galveno treneri.

- Pirms kvalifikācijas turnīra sūrojāties, ka komandā nav neviena spēlētāja, kurš vajadzīgā brīdī «var iedot iekšā». Vai mēnesi ilgajā turnīrā šāds cilvēks parādījās?
- Sākot jau no pēdējām pārbaudes spēlēm un turnīra laikā bija redzams, ka mēs sākām sev vairāk ticēt un pietika bez «došanas iekšā», bet jebkurā gadījumā iekšējā konkurence komandā ir ļoti nepieciešama, taču mums tās nebija. Kā izrādās, ar to pietiek, lai spēlētu gana sakarīgu basketbolu un izpildītu izvirzītos uzdevumus.

- Vai komandā ir līderi, personības?
- Man grūti par to izteikties atklāti. Ja vērojam komandu no malas, mums bija diezgan daudz skaļāku spēlētāju, kuri arī bija neformālie komandas līderi, tomēr izcelt divus vai trīs nav iespējams. Komandas vadošie spēlētāji pēc statistikas rādītājiem arī bija līderi ārpus laukuma. Taču, cik zinu, arī [komandas kapteinis] Edgars [Jeromānovs] prata savākt komandu un atrast pareizos vārdus motivācijai.

- Vai Artūra Irbes un Raimonda Bergmaņa piesaistīšana deva savu artavu spēlētāju personību veidošanā?
- Es patiesi domāju, ka tas palīdzēja iegūt kaut nedaudz lielāku pārliecību. Es zinu šos cilvēkus un zinu, kam viņi ir gājuši cauri - viņiem Latvija nav biznesa projekts.

- Un kā ar šiem puišiem?
- Pirms kvalifikācijas turnīra komunicēju tikai ar Kasparu Bērziņu un Dairi Bertānu. Bērziņš pats piezvanīja un teica, ka jebkurā laikā ir gatavs spēlēt valstsvienībā, bet ar Dairi runāju, jo vajadzēja saprast, kā notiek viņa atveseļošanās pēc traumas. Par pārējiem pat nenāca prātā, ka kādam būtu jāzvana un iepriekš jājautā, vai viņi būtu gatavi spēlēt izlasē. Šie puiši bez jebkādām atrunām bija gatavi ziedot vasaru, lai pārstāvētu valsti. Ar jūsu starpniecību varu tikai pateikt viņiem paldies!

- Kādā kondīcijā spēlētāji ierādās uz izlases treniņnometni?
- Pirms trim gadiem, kad sāku strādāt ar valstsvienību, puse bija gatava strādāt, bet pērn pirms Eiropas čempionāta finālturnīra gandrīz visi bija gatavi slodzēm jau no pirmās dienas. Šovasar bija tāpat kā pirms gada. Bija spēlētāji, kuri nebija īsti gatavojušies un paļāvās uz jaunību, ka tā ļaus izturēt slodzes. Taču pieredzējušākie spēlētāji jau sāk apzināties, ka sevi pirms tam ir jāgatavo. Tādēļ kopumā jāsaka, ka funkcionāli visi bija gatavi strādāt ar pilnu jaudu jau no pirmās dienas.

- Vai piekritīsiet apgalvojumam, ka dažiem potenciālajiem līderiem, piemēram, Jānim Strēlniekam un Rihardam Kuksikam, šis nebija veiksmīgākais turnīrs?
- Uzskatu, ka šie puiši ne tuvu nav sasnieguši savu maksimumu basketbolā. Noteikti šis viņiem nebija veiksmīgākais turnīrs, taču mēs izpildījām uzdevumu. Manuprāt, tas liecina par to, ka mums ir komanda. Katrā spēlē līderis bija kāds cits. Es centos viņiem iegalvot, ka jāspēlē no aizsardzības, to izbaudot un katru dueli uztverot personiski, vajadzības gadījumā nežēlojot ne savas, ne pretinieka rokas.

- Zaudējumi spēļu galotnēs vajā komandu jau kopš pagājušā gada Eiropas čempionāta finālturnīra. Puišiem vienkārši trūkst pieredzes, lai izšķirošā brīdī pieņemtu pareizos lēmumus?
- Pēc zaudējuma pirmajā mačā Bosnijā un Hercegovinā, kur pēdējās pusotras minūtēs pieļāvām trīs bērnišķīgas kļūdas, teicu, ka kopš šī brīža vairs nepieminēšu pieredzes un spēļu prakses trūkumu. Nedrīkst dod pretiniekiem iespējas. Ir jākontrolē savas emocijas vai arī jāsēž malā. Ja runājam par spēli Gruzijā, tad variet man ticēt - arī pieredzējušam spēlētājam būs grūti spēlēt mača galotnē 10 000 līdzjutēju klātbūtnē. Mēs divu minūšu laikā izglābām spēli, kuru pēc loģikas vajadzēja zaudēt ar 20 punktu starpību. Bet tas, ka pēdējās sekundēs aizmetām garām soda metienus... Mareks [Mejeris] vēl pirms diviem gadiem spēlēja LBL II divīzijā. Ziniet, tādā gadījumā nav jādomā, kāpēc mēs zaudējām galotnē. Tajā spēlē uzsitām daudz nevajadzīgas piezīmes, pēc kurām gruzīni meta 16 soda metienus. Atņemiet šos punktus un sapratīsiet, ka spēle netika zaudēta galotnē. Turklāt paskatieties, kādos klubos un turnīros spēlē Gruzijas un Bosnijas izlašu līderi.

- Katrā spēlē bija kāda sāpīga kļūdu sērija, kuras dēļ tika zaudēti vairāki punkti pēc kārtas. Ko treneris tādā brīdī var izdarīt?
- Jums labāk nezināt, ko es spēlētājiem pateicu pēdējā minūtes pārtraukumā Gruzijā...

- Kāpēc?
- Labāk to nezināt. Vienīgais ko tādās reizēs varu darīt, ir atrast kādus palīglīdzekļus, kā motivēt, līdzvainot, varbūt pat apvainot. Lai apvainojas uz mani, ja tas uzdzen niknumu un palīdz. Taču ir arī spēlētāji, kuri gluži otrādi - pēc skarbāka vārda vēl vairāk ieraujas sevī. Nav vienas receptes - paļaujos uz saviem instinktiem.

- Kā ar disciplīnu ārpus laukuma?
- Regulāri visa komanda «kodām». (Smejas) No kurienes šādi jautājumi rodas? Man šķiet, ka jau pirms turnīra tika pasludinātas Latvijas izlases basketbolistu medības. (Smejas) Vai tad kādu kaut kur pieķēra?

- Man piemīt netikums palasīt Valda Valtera vīterošanu sociālajos tīklos...
- Nuuuu... Man nebija tika daudz laika, lai pievērstos šādām nodarbēm. (Smejas) Man nebija problēmu ar spēlētājiem. Bet Valdis jau vienmēr visu zina, tur roku uz Latvijas basketbola pulsa... (Smejas) Varu tikai atkārtot savus vārdus, ko teicu, kad sāku strādāt ar šiem puišiem: «Ne es viņus meklēšu, ne es viņus pārbaudīšu.» Būs pietiekami daudz citu cilvēku, kuri to vien gaidīs, lai kādu kaut kur noķertu.

- Runājot jau par nākamo vasaru, jājautā, vai arī pēc gada izlases kontekstā tiks locīti Kristapa Valtera, Andra Biedriņa, Kaspara Kambalas uzvārdi?
- Lociet, cik uziet! Man ir savas idejas, taču negrasos tās tagad stāstīt. Priekšā ir gara sezona, kuras laikā daudz kas var notikt, tādēļ tuvākajos mēnešos par to noteikti nedomāšu. Kad nāks marts, aprīlis, tad būs jāsāk apzināt potenciālie kandidāti. Vienu gan varu pateikt - nākamā gada izlase tiks būvēta uz šīgada komandas bāzes. Kodols paliks nemainīgs.

- Bet arī durvis uz izlasi nevienam nebūs aizvērtas?
- Nekad mūžā. Atkārtošu dežūrfrāzi, ka «izlasē ir jāspēlē visiem labākajiem». Taču tādā gadījumā, ja šie labākie ir gatavi savas intereses un ego pakļaut komandas interesēm.

Komentāri (27)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu