Iluzionisti Pecolli šī gada 23.septembrī biedrības A.M.B.E.R. notikumu ietvaros Mārupē Pecolli privātajā iluzionisma muzejā notiks unikāla lekcija, ko vadīs Dr.hist.Uģis Niedre.
Lekcija par pirmo Latvijas iluzionistu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lekcija būs par pirmo zināmo Latvijas iluzionistu - dabiskās maģijas un fizikas profesoru Johanu Jāni Štrausu ( 1842.dz. gads Jelgava), kas savu īpašo popularitāti Latvijā ieguva pēc 1885.gada, kad pēc 25 gadu ceļojumiem ar savām iluzionisma viesizrādēm pa Ķīnu, Japānu, Indiju, Afganistānu, Persiju, Buhāru un citām eksotiskām valstīm atgriezās Rīgā, lai Latviešu biedrības namā sniegtu skatītāju pārpilnajās zālēs savus brīnišķīgos priekšnesumus. Viņš bija ļoti vispusīgs mākslinieks, ne tikai nepāŗspējams iluzionists, bet arī pirmklasīgs žonglieris, ekvilibrists un jaunībā pat virves dejotājs. Reiz viņš Parīze ar aizsietām acīm staigājis pa virvi, kas pāŗvilkta pāŗ Sēnas upi. Iespējams, ka vienai daļai skatītāju J.Štrauss atmiņā palicis, kā apbrīnojams vēderrunātājs. Viņš spējis bez lūpu kustināšanas runāt caur savu vēderu pat līdz 10 dažādās balsīs.
Iluzionista Štrausa izcilību pamanīja arī pats Napoleons 3, kad 1856.gadā ar sajūsmu vēroja Latvijas iluzionista priekšnesumus. Par atzinību viņš māksliniekam personīgi uzdāvināja zelta piespraudi ar briljantiem. Līdzīgu dāvanu mākslinieks saņēma arī no Buhāras emīra, kas šobrīd ir apskatāma Latvijas literatūras muzejā.
Izcilais Krievijas rakstnieks Čehovs pēc tikšanās ar Štrausu, tik ļoti bija sajūsmā par izmanīgo kungu, ka iedvesmojās sava literārā personāža radīšanai lugā «Ķiršu dārzs».
Mākslinieks bija ļoti interesants sarunu biedrs un viņu bieži aicināja uz tā laika augstākās sabiedrības saviesīgajiem vakariem jo viņs bija tik daudz ceļojis pa pasauli un vienmēŗ interesējās par visiem zinātnes sasniegumiem, tai skaitā par ķīmiju, par teātri, par kino attīstību, par foto mākslu, un šīs zināšanas viņš noteikti centās ieviest savās jaunajās izrādēs. Vēsturiskās liecības stāsta par «Miglu bilžu» izmantošanu viņa izrādēs, kas bija tā laika jaunums, tā sauktās «Maģiskās laternas».
Iluzionista Štrausa menedžeris Zeltmatis, kas mākslinieku bieži pavadīja viņa ceļojumos pa pasauli mums nodot , kā liecību, kādu interesantu stāstu. Reiz Iluzionists iepirkdamies tirgus laukumā nolēmis likt lietā savas dotības neganta joka izstrādāšanai. Piestādams pie olu pārdevējas, tas jautājis cik maksājot olas. Saņēmis atbildi, viņs nošausminājies, cik olas dārgas, uz ko pārdevēja taisnodamies atbildējusi, ka olas īpašas, jo svaigas un no kārtīgam lauku vistām. Savukārt mākslinieks atbildējis, ka tad nu pārbaudīšot pārdevējas teikto. Viņš ņēmis olu rokās un to sašķaidot iekšā atradis sudraba rubuli. Tāpat sudraba rubulis maģiskā veidā atradies arī nākošajā olā. Protams tas viss bija iespējams tikai pateicoties tam, ka Štrausa kungs bija izcils iluzionists. Taču olu pārdevēja to nezināja un redzot, cik viņas olas ir «vērtīgas» nolēma tās vispār vairs nepārdot.