Vētru, kaitīgo jūras zvaigžņu un izbalēšanas rezultātā Austrālijas Lielais barjerrifs pēdējo 27 gadu laikā samazinājies vairāk nekā uz pusi, liecina Austrālijas Jūras zinātnes institūta (AIMS) pētnieku veiktais apsekojums.
Lielais barjerrifs pēdējos 27 gados samazinājies uz pusi (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieku komanda brīdina, ka līdz 2022.gadam Lielais barjerrifs var vēlreiz sarukt uz pusi.
Aptuveni pusi no bojājumiem rifam nodarījuši spēcīgie tropiskie cikloni, savukārt 42% no bojājumiem nodarījušas jūras zvaigznes, kas pārtiek no koraļļiem.
Lielo barjerrifu 1998. un 2002.gadā skāra divas spēcīgas izbalēšanas, kas saistītas ar okeāna sasilšanu.
Nopostītā rifa atveseļošanās aizņem 10-20 gadus, taču pašlaik laika intervāli starp postījumiem ir pārāk mazi, lai koraļļi spētu izaugt no jauna.
AIMS vadītājs Džons Gans atzina, ka nav iespējams apturēt vētras un izbalēšanu, taču pētniekiem savus centienus vajadzētu koncentrēt uz kaitīgo jūras zvaigžņu populāciju.
Zinātnieki uzskata, ka jūras zvaigžņu populācija ir pieaugusi, jo tās nedaudzie dabiskie ienaidnieki ir mazinājušies, bet lauksaimniecības atkritumu nonākšana jūrā izraisījusi aļģu augšanu, no kā savukārt pārtiek jūras zvaigžņu kāpuri.
«Mēs nevaram apturēt vētras, bet varbūt mēs varam apturēt jūras zvaigznes. Ja mums tas izdosies, tad rifam būs lielāka iespēja pielāgoties pieaugošajai jūras temperatūrai un okeāna skābināšanās izmaiņām,» sacīja Gans.
Pētnieki aprēķinājuši - ja nebūtu jūras zvaigzņu, Lielais barjerrifs atjaunotos par 0,89% gadā.
«Līdz ar to pat ar ciklonu un izbalēšanas radītajiem bojājumiem rifs spētu lēnām atjaunoties,» skaidroja Gans.
UNESCO ir brīdinājusi, ka tā apsver iespēju Lielo barjerrifu iekļaut apdraudēto kultūras mantojumu sarakstā, jo gāzes ieguves un kalnrūpniecības industrijas uzplaukums un būvniecības pieaugums Austrālijas ziemeļu piekrastē to apdraud.