Valdība otrdien atlika lemšanu par jauniem pasažieru vilcieniem paredzēto līdzekļu pārdali citiem mērķiem transporta jomā.
Atliek lemšanu par jauniem vilcieniem paredzēto līdzekļu pārdali (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lēmuma pieņemšana atlikta pēc Reformu partijas (RP) ministru lūguma, un jautājumu paredzēts atkārtoti izskatīt valdību veidojošo partiju koalīcijas padomes sēdē, žurnālistus pēc sēdes informēja satiksmes ministrs Aivis Ronis. Paredzams, ka jautājumu varētu skatīt nākamās nedēļas koalīcijas padomes sēdē.
Ronis atzina, ka viņam RP ministru iebildumi palikuši neskaidri un likušies ļoti politizēti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ko darbam valdībā izvirzīja RP, žurnālistiem norādīja, ka viņiem nepietiek informācijas, lai tik strauji lemtu par šo līdzekļu pārdali.
Abi arī atsaucās uz kolēģu stāstīto, ka vakar koalīcijas padomē jautājums apspriests garāmejot un bez papildu informācijas par jautājuma būtību. Pavļuts norādīja, ka jautājums saturiski nav ticis akceptēts koalīcijā.
«Uz tā pamata nevar pieņemt lēmumus,» teica Sprūdžs.
Būtiskākais, pēc viņa domām, ir panākt, ka līdzekļi maksimāli tiek novirzīti sākotnēji paredzētajam mērķim - iedzīvotāju mobilitātei un ilgtspējīgai sabiedriskā transporta sistēmai. Viņaprāt, ir otršķirīgi, vai tas būtu pasažieru pārvadājumi ar vilcienu vai kāda cita infrastruktūra. Ministrs gan atzina, ka periods iet uz beigām un laika ir ļoti maz, līdz ar to izgudrot jaunu ļoti lielisku projektu nebūs iespējams.
Sprūdžs norādīja, ka Satiksmes ministrijas (SM) piedāvājums paredzēja līdzekļus pārdalīt ne tikai sākotnējiem mērķiem, bet arī citiem, kas nav saistīti ar pasažieru pārvadājumu attīstību.
Arī Pavļuts norādīja, ka jautājums ir neizdiskutēts un ļoti sasteigts. «Ja man sabiedrības priekšā jāatbild un jāskaidro, kas tiek lemts un kāpēc tā, nevis citādi, atbildību uzņemties pie tik sasteigtas jautājuma virzības nevaru,» teica ministrs.
Viņš skaidroja, ka sēdē uzdots «ārkārtīgi daudz jautājumu», turklāt tos uzdeva gan premjers, gan citi ministri, nevis tikai RP pārstāvji. Viņaprāt, ir tikai loģiski lūgt nedaudz laika izskatīt šādus jautājums. «Par citiem jautājumiem nebeidzami diskutējam, arī politiski, un ar to, šķiet, ka viss ir kārtībā un visiem liekas normāli. Šajā situācija ir runa par 120 miljoniem un straujiem lēmumiem, kādā veidā tos pārdalīt,» vērtēja ministrs.
Pēc Pavļuta teiktā, RP neuzstāj uz līdzekļu novirzīšanu tieši jauniem vilcieniem. RP vēršot uzmanību uz to, ka ir ļoti daudz neskaidru jautājumu un valdība nav gatava lemt par jautājumu, ja ir pieejama vienpusēja informācija. Tiekot piedāvāts pārdalīt līdzekļus, vienlaikus neskaidrojot, kāpēc netiek darīts kā citādi.
Ronis žurnālistiem norādīja, ka kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu var ietekmēt naudas apgūšanu. «Katra diena, ko zaudējam un nevaram runāt ar Finanšu ministriju un Eiropas Komisiju (EK) par līdzekļu pārdali, traucē plānot līdzekļu apguvi citos ļoti svarīgos valsts infrastruktūras objektos šīs Eiropas Savienības (ES) programmas ietvaros,» teica Ronis.
Vaicāts, vai SM ir vērtējusi kādus citus variantus, kā nodrošināt jaunu vilcienu iegādi, Ronis norādīja, ka ar AS «Pasažieru vilciens» valdi ticis runāts, ka pastāv iespēja vilcienus iegādāties nevis par ES līdzekļiem, bet komerciāli. «Gribam, lai pēc iespējas ātrāk būtu jauni vilcieni. Esošā ritošā sastāva derīguma termiņš beidzas pēc apmēram septiņiem astoņiem gadiem, noteikti būs vajadzīgi vilcieni. Cita lieta - vai tik daudz un vai vajag izmantot ES līdzekļus. Varbūt to var izdarīt ar citu finansējumu,» klāstīja ministrs.
Pēc valdības sēdes jautāts, vai ES ļauj pārdalīt līdzekļus citiem mērķiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem skaidroja, ka līdzekļu pārdales gadījumā tas ir jāsaskaņo ar EK. Taču premjers uzsvēra, ka Latvija arī iepriekš ir saskaņojusi dažādas līdzekļu pārdales.
Ronis informēja, ka, pretēji SM ierosinājumam, dokumentiem par līdzekļu pārdali tiks saglabāts ierobežotas pieejamības statuss.
Neveiksmīgajam vilcienu iepirkumam bija rezervēts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 100 miljoni latu. Satiksmes ministrija piedāvājusi šos līdzekļus pārdalīt Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstībai un Baltijas valstis savienojošā dzelzceļa projektam «Rail Baltica», kā arī lidostu infrastruktūras attīstībai un autoceļu tīkla uzlabojumiem.
Kā teikts SM sagatavotajā pavadvēstulē, ES 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros projektu aktivitātes jāpabeidz ne vēlāk kā 2015.gada 31.augustā, tādēļ nekavējoties jāpieņem lēmums par turpmāku rīcību ar vilcienu projektam atvēlēto Kohēzijas fonda finansējumu, lai nodrošinātu tā apguvi pilnā apmērā.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis šodien skaidroja, ka SM joprojām ir ieinteresēta, lai Latvijā ražotu vilcienus, taču finansējumu vilcienu iepirkumam var meklēt no citiem avotiem, nevis no ES līdzekļiem. Kā iemeslu viņš minēja, ka tas būtu juridiski mazāk riskanti.
Baltijas jūras reģiona valstu starpvaldību sadarbības sekretariāta telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos vadītājs Tālis Linkaits biznesa portālam «Nozare.lv» atzina, ka pilnīga atteikšanās no jaunu pasažieru vilcienu iepirkšanas nav tālredzīgs solis, jo bez moderna un kvalitatīva pakalpojuma pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu jeb AS «Pasažieru vilciens» var arī «izbeigties dabiskā veidā».
Ja vilcieni netiks iegādāti, viņš prognozē Lietuvas vai Igaunijas dzelzceļa pārvadātāju ienākšanu Latvijā, jo tiem ir jauni vilcienu sastāvi un kapacitāte ir lielāka nekā nepieciešams pašu valstīs.
Linkaits gan arī atzina, ka satiksmes jomā jebkuras investīcijas tiek gaidītas un ir labi, ka Kohēzijas fonda 100 miljoni latu paliktu transporta nozarē un tiktu izmatoti infrastruktūras sakārtošanā. Linkaits uzskata, ka pāri palikušos līdzekļus varētu novirzīt ceļu sakārtošanā, «ja līdzekļi tiek racionāli izmantoti».
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā AS «Pasažieru vilciens» (PV) izsludināja 2009.gada decembra sākumā. Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būtu 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
Šā gada 3.oktobra naktī tika paziņots, ka vienošanās starp PV un spāņu uzņēmumu «Construccionesy Auxiliar de Ferrocarriles S.A» (CAF) par jauno