Pagājuši jau 20 gadi, kopš darbojas Latvijas internets.
Latvijas internetam 20 gadu: Šodien šķiet smieklīgi (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norāda «NIC.LV» sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis, šodien reti kurš zina, ka tieši Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) bija tā iestāde, kas pirmā mūsu valstī nodrošināja pastāvīgu interneta pieslēguma līniju caur Tallinu. Tādējādi tika likti pamati ne tikai akadēmiskā tīkla «SigmaNet» (sākotnēji – «LATNET») izveidei, bet arī radīti pirmie nosacījumi visai turpmākajai interneta attīstībai Latvijā.
Sākotnēji interneta pakalpojumu lietotāji bija zinātniskās un pētnieciskās iestādes, skolas, augstskolas un to darbinieki. Akadēmiskā datortīkla mērķis bija veicināt interneta izmantošanu akadēmisko lietotāju vidū. Taču tika pieliktas lielas pūles, lai popularizētu internetu arī pārējo Latvijas iedzīvotāju vidū. Tāpat pirmo informāciju par Latviju internetā ievietoja un regulāri papildināja akadēmiskā datortīkla darbinieki, uzturot mājaslapu «www.lv», norāda Riņķis.
«Toreiz neviens – ne mēs paši, ne kāds cits pasaulē – nevarēja paredzēt to popularitāti, kādu internets piedzīvo šodien,» sacījis profesors Guntis Bārzdiņš, viens no interneta pionieriem Latvijā.
Tieši viņš bija tas cilvēks, kurš nospieda slēdzi, lai palaistu līniju uz Igauniju un tādā veidā «iedarbinātu» Latvijas internetu: «1992.gadā internetu nevienam nevajadzēja, neviens mūs neatbalstīja. Mēs darījām paši un darījām to, ko uzskatījām par pareizu un vajadzīgu. Igaunijā internets jau bija, Lietuvā vēl nē. Mēs gribējām, lai Latvija neatpaliek. Šobrīd liekas smieklīgi, bet pirmās līnijas ātrums bija vien 19,2 kilobiti sekundē. Vēl jocīgāk šķiet, ka toreiz mums ar to pilnīgi pietika.»
Dr.Jānis Ķikuts, pirmais Akadēmiskā tīkla laboratorijas vadītājs, uzsvēris: «Šajos gados ir paveikts daudz. Protams, vienmēr var teikt, ka varēja vēl labāk, savādāk, ātrāk, efektīvāk. Atskatoties atpakaļ, ar tām zināšanām, kas mums ir šobrīd, kritizēt ir viegli. Bet ir jāņem vērā, ka mums tās pirmās zināšanas bija jāiegūst eksperimentālā ceļā, mācoties no savām kļūdām, tāpēc lai citi tās vairs neatkārtotu.»
Šodien no Akadēmiskā tīkla laboratorijas «SigmaNet» izaugušas divas citas laboratorijas – Tīkla risinājumu daļa jeb «NIC.LV» un «CERT.LV» jeb Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija.
«NIC.LV» nodrošina augstākā līmeņa domēna „.lv» darbību, veidojot, uzturot un attīstot nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt «CERT.LV» pilda dažādus uzdevumus saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu.
Vēl «SigmaNet» piedalās dažādās Eiropas iniciatīvās – nodrošina un uztur Latvijā Eiropas akadēmiskā tīkla GÉANT («Gigabit European Academic Network») pieslēgumu, uztur «Grid» tīklus, kā arī realizē daudzus citus projektus.
Akadēmiskā tīkla laboratorijas pētnieks Dr.Bruno Martuzāns atminas, ka internets ātri kļuva pazīstams kā praktiski neizsmeļams informācijas avots: «Pie mums nāca cilvēki, lai meklētu informāciju. Tiem, kas paši nemācēja meklēt, mēs palīdzējām. Protams, neizpalika arī komiskas situācijas. Piemēram, deviņdesmito gadu vidū bieži viesi pie mums bija tie latvieši, kas interesējās par iespējām dienēt franču leģionā. Ar lielu pārsteigumu uzzinājām, ka viņus pie mums sūtīja Francijas vēstniecība. Teica – ejiet uz LU MII, tur jums visu izstāstīs. Tā nu mums nācās uzņemties šāda sava veida «rekrutēšanas centra» pienākumus. Mēs pat šim nolūkam sagatavojām izdruku ar materiāliem, ko varējām cilvēkiem uzreiz iedot. Tāpat bija arī cilvēki, kas meklēja atbildes uz dažādiem radio un TV konkursiem. Tāpēc mēs vienmēr zinājām, kādus jautājumus konkursos uzdod. Paši gan nez kāpēc šajos konkursos nekad nepiedalījāmies.»
Resurss «Welcome to Latvia!» jeb «Labdien Latvijā!» bija pirmais informācijas avots par Latviju interneta lietotājiem ārpus mūsu valsts robežām. Tāpēc daudzi jautājumi par mūsu valsti deviņdesmitajos gados pienāca uz e-pastu, kurš bija atrodams minētajā lapā.
«Cilvēki interesējās par Latviju un tās vēsturi, par cilvēkiem, par jaunumiem. Jautrākais laikam bija jautājums no kādas kanādietes, kurai radinieki latvieši pēc viesošanās Latvijā dāvanā bija atveduši kokli. Nabaga sievietei nebija ne jausmas, ko ar negaidīto dāvanu darīt, un viņa atrakstīja e-pastu ar lūgumu atsūtīt instrukciju, kā šo instrumentu spēlēt,» atceras Katrīna Sataki, kura šobrīd vada «NIC.LV», bet toreiz uzturēja Akadēmiskā tīkla tīmekļa vietnes un atbildēja uz lapas «Welcome to Latvia!» saņemtajām vēstulēm.