Samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikas produktiem no 21% uz 12%, cenas veikalu plauktos proporcionāli nesamazināsies, tomēr kopumā cenu samazinājums vidēji veidotu 5,5%, savukārt pārdošanas apjomi pieaugtu par 3,1%.
Samazinot PVN pārtikai, cenas veikalos kristos vidēji par 5,5% (26)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas secināts pētījumā, ko pēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pasūtījuma veica Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki.
Pētījumā norādīts: samazinot PVN likmi visiem pārtikas produktiem un nekompensējot to ar citu nodokļu palielinājumu, valsts budžeta ieņēmumi 2013.gadā samazinātos par 86,6 miljoniem latu. Savukārt, samazinot PVN atsevišķām pārtikas preču grupām, kurām ir īss realizācijas laiks, prognozējamais nodokļu ieņēmumu samazinājums būtu 38,7 miljoni latu.
Tāpat pētnieki ir secinājuši, ka no inflācijas samazināšanas viedokļa PVN samazināšana atsevišķām pārtikas produktu grupām līdz 12% būtu bijis efektīvākais risinājums un mazāk ietekmētu ieņēmumus valsts budžetā nekā 2012.gadą vasarā notikusī PVN pamatlikmes samazināšana no 22% uz 21%.
«PVN pārtikas produktiem ir regresīvā rakstura nodoklis, kas veido lielāku finansiālo slogu mazāk nodrošinātājiem iedzīvotājiem nekā turīgajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka arī ienākumu nevienlīdzības ziņā Latvija kopā ar Lietuvu ir līderes Eiropas Savienībā, augstās PVN pamatlikmes piemērošana pārtikas produktiem vēl vairāk palielina sociālo plaisu sabiedrībā,» norādīja RISEBA profesors Vulfs Kozlinskis.
Viņš atzina, ka minimālais pārtikas grozs Latvijā 2011.gadā veidoja aptuveni 50 latus mēnesī, tikmēr 20% mazāk nodrošināto iedzīvotāju pārtikai vidēji mēnesī tērēja tikai 36 latus. Īpaši sarežģītā situācija ar pārtikas pieejamību ir pilsētās dzīvojošajiem sociāli mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem.
Savukārt LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere akcentēja, ka tieši nodokļa regresivitāte un valsts sociālā politika ir galvenais iemesls, kāpēc 21 no 27 Eiropas Savienības valstīm piemēro samazinātās PVN likmes pārtikas produktiem. Tāpat Pilvere norādīja, ka PVN samazināšana mazinātu arī ēnu ekonomiku.
«Patlaban liels cenu kropļošanas risks pastāv nepārstrādātās un minimāli pārstrādātās pārtikas segmentā, īpaši augļu un dārzeņu, kā arī nepārstrādātās gaļas segmentā. Ņemot vērā kontroles mehānismu problēmas šajā preču segmentā, PVN likmes samazināšana šajos sektoros ļautu būtiski mazināt ēnu ekonomikas izraisīto kropļojumu,» rezumēja Pilvere.
Kā ziņots, saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, ieviešot visai pārtikai, arī saldumiem, pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā, ietekme uz valsts budžetu būtu 140 miljoni latu gadā.
Tikmēr Eiropas Komisijā ir nodoms vispār atteikties no pazeminātajām PVN likmēm un atbalsta politiku veidot citādi.
Patlaban 21 ES valstīs tiek piemērots PVN samazinājums, savukārt sešās valstīs - Dānijā, Rumānijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Bulgārijā - šāda samazinājuma nav.