Sestdien, 10.novembrī, plkst.15.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē izsmalcinātas kamermūzikas koncertu sniegs Jurijs Savkins (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells) un Mārtiņš Zilberts (klavieres).
Latvijas Nacionālajā operā turpina skanēt izsmalcināta kamermūzika (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visi trīs mūziķi savu muzikālo un emocionālo saderību pārbaudījuši daudzu gadu garumā. Par īstiem domubiedriem kļuvuši, studējot gan Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan strādājot Latvijas Nacionālajā operā: Jurijs un Ivars spēlē LNO orķestrī, bet Mārtiņš ir galvenais operas solistu koncertmeistars. Kamermuzicēšana vienlaikus ir viņu sirdslieta, hobijs un aizraušanās: visi kopā veidojuši ne vienu vien kamermūzikas programmu, koncertējot gan Baltajā namā, gan visā Latvijā.
«Cits citu izjūtam gan muzikāli, gan cilvēciski, turklāt ar Juriju esam seni paziņas vēl no Liepājas mūzikas skolas laikiem. Ir viegli muzicēt kopā ar domubiedriem,» atzīst viens no trio dalībniekiem - čellists Ivars Bezprozvanovs.
Trijotnes muzikālo saprašanos 10.novembra koncertā kārtējo reizi apliecinās dažādu gadsimtu un stilu kamermūzikas programma.
Klausītājus iepriecinās viena no slavenākajām L. van Bēthovena sonātēm - Nr. 9 Op. 47 La mažorā jeb tā dēvētā «Kreicera sonāte». Komponists to savulaik sacerējis savam draugam - Polijā dzimušajam vijoļspēles ģēnijam Džordžam Bridžtoveram, un, lai gan sonāti abi kopā draudzīgi pirmatskaņojuši 1803.gadā, vēstures avoti liecina: nenozīmīga strīda dēļ, kas abu mūziķu vidū vēlāk izcēlies kādas sievietes dēļ, Bēthovens pārdomājis un sonāti «pāradresējis» citam tā laika vijoļspēles virtuozam - Rūdolfam Kreiceram, kālab sonāte iemantojusi šodien tik labi pazīstamo nosaukumu.
Programmā iekļauta arī itāļu komponista Tomazo Antonio Vitali (1663-1745) pazīstamākais darbs - Čakona vijolei un klavierēm sol minorā Leopolda Šarljē pārlikumā, magnētisku, hipnotiski dūmakainu noskaņu raisīs Morisa Ravela «Skaņdarbs Habanēras formā», bet humora dzirksti iešķils franču komponista Žaka Ibēra (1890-1962) plaši pazīstamā miniatūra «Mazais baltais ēzelītis» no cikla «Stāstiņi klavierēm».
Klavieru un čella saskaņu - īstu lirikas paraugstundu - varēsim baudīt Sergeja Rahmaņinova (1873-1943) slavenajā «Elēģijā» op. 3 Nr. 1, kam sekos divi Pētera Čaikovska (1840-1893) darbi: brīnišķīgā «Noktirne», kas sākotnēji rakstīta klavierēm, bet vēlāk veiksmīgi instrumentēta klavieru un čella duetam, kā arī «Pezzo capriccioso». Komponists to sacerējis 1887.gada augustā, nedēļas laikā, veltot to savam laikabiedram - leģendārajam krievu čellistam Anatolijam Brandukovam. 1888.gada 28.februārī abi šo darbu pirmatskaņojuši. Gandrīz vienlaicīgi radusies arī vijoles un orķestra versija, kas atskaņota pusotru gadu vēlāk. «Pezzo capriccioso» ir viena no augstākajām čella spēles tehnikas virsotnēm: ne velti tas kā obligātais skaņdarbs iekļauts Mstislava Rostropoviča konkursa programmā, parasti kļūstot par īstu klupšanas akmeni lielākajai daļai muzikālo sacensību dalībnieku, jo bez ceremonijām atmasko gan solista tehnisko, gan māksliniecisko varēšanu: tajā ir visa izjūtu amplitūda - nostalģija, ekspresija, sentiments...
Koncerta noslēgumā - vācu vēlīnā romantiķa Maksa Bruha (1838-1920) mūzika: Klavieru trio op. 5 do minorā. Lai gan savas dzīves laikā Bruhs bijis iecienīts kormūzikas komponists, mūsdienās vislabāk zināms ar saviem orķestra darbiem - vijoļkoncertiem, Romanci vijolei un orķestrim, Skotu fantāziju un kamermūziku. Klavieru trio autors sacerējis 19 gadu vecumā, iedvesmojoties no sava tā brīža muzikālā elka Feliksa Mendelszona-Bartoldi, tālab viegli izskaidrojama gan daiļā melodiskā līnija, gan brīnišķīgā instrumentu saskaņa, tāpat liriskā dramaturģija, kuras attīstība zīmē arī spēcīgu drāmu.
- Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties LNO kasēs Aspazijas bulvārī 3, Rīgā, «Biļešu paradīzes» kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: «bilesuparadize.lv» vai «opera.lv».
- Biļešu cena - Ls 5.