Tibetas Centrālās Administrācijas premjerministra Dr. Lobsanga Sangeja paziņojums (7)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Tibetas Centrālās Administrācijas premjerministra Dr. Lobsanga Sangeja paziņojums sakarā ar 23. gadadienu, kopš Nobela Miera Prēmijas piešķiršanas Viņa Svētībai Dalailamam, portālu «Apollo» informēja Jānis Mārtiņš Skuja, biedrības «Latvija Tibetai» valdes loceklis.

«Šī gada 10.decembrī esam sanākuši, lai atzīmētu 23. gadadienu kopš Nobela Miera Prēmijas piešķiršanas Viņa Svētībai Dalailamam un 64. gadadienu, kopš iedibināta Starptautiskā Cilvēka Tiesību Diena. Par godu šiem ievērības cienīgajiem notikumam valdība pauž godbijību Viņa Svētībai Dalailamam un izsaka sirsnīgākos apsveikumus visiem tibetiešiem, draugiem un labvēļiem visā pasaulē.

Nolemjot piešķirt 1989. gada Nobela Miera Prēmiju Viņa Svētībai Dalailamam, Norvēģijas Nobela Komiteja uzsvēra to, ka Viņa Svētība nepiekrīt vardarbības lietošanai un miermīlīgu risinājumu aizstāvēšanu viņš balsta uz toleranci un savstarpēju cieņu. Šajos divdesmit trīs gados, kas pagājuši kopš Nobela Prēmijas saņemšanas, Viņa Svētības Dalailamas prestižs ir sasniedzis tādus augstumus, ka viņa vārds ir kļuvis par līdzcietības un nevardarbības sinonīmu. Tibetiešiem ir neizsakāmi paveicies, ka tāds cilvēks kā Viņa Svētība Četrpadsmitais Dalailama ir mūsu augsti cienījamais līderis.

Izmantojot šo izdevību, mums jākoncentrē uzmanība uz krīzi, kas pašreiz plosa Tibetu. Esmu neizsakāmi noskumis, ka kopš 2009. gada 92 tibetieši ir sevi sadedzinājuši. 2011. gadā Tibetā bija 12 sadedzināšanās akti, 2012. gadā jau 79, novembrī vien sevi sadedzinājuši 27 cilvēki. Diemžēl 77 no viņiem ir miruši. Sadedzināšanās iesākās stingri apsargātos klosteros, vērsās plašumā , kad šausmīgajai degošo cilvēku ierindai pievienojās nomadi, studenti un citi vienkāršie tibetieši visos Tibetas reģionos (Amdo, Khamā un Ucangā), ieskaitot Tibetas galvaspilsētu Lhasu.

Šie traģiskie notikumi Tibetā liek apšaubīt Ķīnas valdības apgalvojumus, ka tibetieši Tibetā ir laimīgi un apmierināti. Par spīti visam Tibetas tibetieši savu neapmierinātību ilgus gadus ir pauduši vienīgi neskaitāmos miermīlīgos veidos. Pēc nemierīgajiem sešdesmitajiem gadiem Tibeta avīžu pirmajās lappusēs atkal tika pieminēta, kad no 1987. gada septembra līdz 1989. gada martam Lhasā un tai blakus esošajos apgabalos notika vairākas ievērojamas nevardarbīgas protesta akcijas. Ķīnas drošības dienesti atbildēja ar nāves spriedumiem un ārzemju žurnālistu un tūristu izraidīšanu. 2006. gads ir zīmīgs ar to, ka tibetieši pārstāja izmantot aizsargājamu sugu dzīvnieku kažokādas. Pasaule kļuva par liecinieci tam, ka milzīgas cilvēku masas pulcējās, lai publiski dedzinātu kažokādas. Ķīnas varas iestādes bija noraidošas pret šādu tibetiešu solidaritāti un bargi vērsās pret to.

Svinības par godu ASV. kongresa Zelta Medaļas piešķiršanai Viņa Svētībai Dalailamam, izraisīja sadursmes ar Ķīniešu policiju vairākos Tibetas apgabalos. Tajā pašā gadā, Rungye Adaks, tibetiešu nomads, tika ieslodzīts uz astoņiem gadiem par to, ka publiski aicināja Viņa Svētību Dalailamu atgriezties Tibetā. Bargi cietumsodi tika piespriesti arī citiem tibetiešiem.. 2008. gadā visu Tibetas plakankalni pārņēma plašākie un spēcīgākie nemieri, kad tūkstošiem dažāda gada gājuma tibetiešu protestēja pret Ķīnas nežēlīgo politiku. Simtiem cilvēku tika arestēti, piekauti, mocīti un nogalināti. Šie notikumi aptumšoja 2008. gada Olimpiskās spēles.

Pēdējā laikā pašadedzināšanās aktiem visā Tibetā sekoja dažāda veida solidaritātes izpausmes. Tibetiešu studenti Rebkongā un Čabčā, ziemeļaustrumu Tibetā izveda ielās tūkstošiem cilvēku, pieprasot aizsargāt tibetiešu valodu, lielāku vienlīdzību un brīvību. Daudzviet Tibetā ir izcēlušās sadursmes sakarā ar mēģinājumiem mainīt upju gultnes un būvēt šahtas, tā izstumjot tibetiešus no ierastajām dzīves vietām. 26.novembrī Lhasā, Drakgo, Džomdā, Dzačukā, Tridu, Sertarā, Silingā, Krazā un Čengdu pilsētā Ķīnas Sičuanas provincē, drosmīgi demonstrējot solidaritāti ar tiem kas pašsadedzinās, tibetiešu skolotāji, valdības ierēdņi, rakstnieki, mūki un komersanti sāka trīs dienu bada streiku.

Pašsadedzināšanās turpina uzturēt pretestību Tibetas okupācijai un tibetiešu apspiešanai, tās uzrāda jaunu tibetiešu izmisuma un dusmu pakāpi, arī to, ka nemieru un apspiešanas burvju loks kļūst arvien skaudrāks. Tibetas Centrālā Administrācija pašsadedzināšanās aktus un pašreizējo situāciju saista ar politisko un reliģisko apspiešanu, ekonomisko izolāciju, sociālo diskrimināciju, asimilāciju, kultūras un dabas iznīcināšanu Tibetā.

Neraugoties uz Tibetas Centrālās Administrācijas (TCA) atkārtotiem lūgumiem atturēties no šādas drastiskas rīcības, tibetieši turpina sadedzināšanos. Tibetiešu galvenā prasība ir Viņa Svētības Dalailamas atgriešanās Tibetā un brīvība tibetiešiem. Tādas ir Tibetas cilvēku kvēlākās cerības. Tiem no mums, kam ir laime dzīvot brīvībā, ir pienākums darīt visu, lai palīdzētu īstenot tibetiešu prasības. Mūsu svēts pienākums ir gādāt, lai mocekļu kliedzieni un protesta saucieni tiku sadzirdēti visā pasaulē.

Nemainīgā sastingumā Ķīnas Komunistiskā Partija par cilvēku pašsadedzināšanos vaino Tibetas trimdas vadību. Vainojot Viņa Svētību Dalailamu un Tibetas Administrāciju Ķīnas valdība uzrāda absolūtu nespēju iemantot lojālu attieksmi no tibetiešu puses, kaut okupācija ilgst jau vairāk nekā piecdesmit gadus. Tas tāpat atspoguļo Pekinas nespēju izmantot leģitīmas politiskas iespējās, tās nebeidzamo vainīgo meklēšanas spēli.

Savā 2012. gada paziņjumā es aicināju visus tibetiešus un viņu draugus padarīt 2012. gadu par Tibetas lobēšanas gadu. Šis aicinājums ir nesis panākumus, jo mēs kopš tā laika esam redzējuši nozīmīgus daudzu valstu oficiālus atbalsta paziņojumus; rezolūcijas parlamentos un kongresā ES, Francijā, Itālijā un ASV, parlamentāriešu paziņojumus Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Eiropas Savienībā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Indijā, Japānā, Dienidāfrikā, ASV un citur.

Centrālā Tibetas Administrācija (CTA) pauž dziļu atzinību ANO un dažādu valstu valdībām un parlamentiem par viņu pievērsto uzmanību tam, ka situācija Tibetā pasliktinās. ANO Augstā Cilvēktiesību komisāre Navi Pilaja nesen nāca klajā ar bezprecedenta aicinājumu Ķīnas līderiem nekavējoties rīkoties sakarā ar tibetiešu tautas pamata sūdzībām. «Sociālo stabilitāti Tibetā nekad nevarēs sasniegt ar intensīviem drošības pasākumiem un cilvēktiesību apspiešanu,» viņa sacīja 2.novembrī. Pilajas kundze vērsās pie Ķīnas valdības, aicinot to «nopietni apsvērt rekomendācijas, kuras tai ir snieguši vairākas straptautiskas cilvēktisību organizācijas un arī ļaut neatkarīgiem ANO cilvēktiesību novērotājiem strādāt savas valsts teritorijā.»

Mēs tāpat apsveicam nesenos ASV vēstnieka Ķīnā Gerija Lika, kurš septembrī apmeklēja tibetiešu apdzīvotos reģionus un izteica lūgumu «Ķīniešiem patiešām tikties ar Tibetas tautas pārstāvjiem, lai izskatītu un no jauna izvērtētu dažus no viņu politikas aspektiesm, kuri ir noveduši pie konkrētiem ierobežojumiem, vardarbības un sadedzināšanās gadījumiem.»

27.novembrī Francijas Senāts pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienību (ES) piešķirt prioritāti Tibetai nesen ieceltā ES Īpašā Pārstāvja Cilvēktiesību lietās mandāta ietvaros. 30.novembrī Vācijas Cilvēktiesību komisārs pieprasīja, lai Ķīnas valdība reformētu tās politiku Tibetā un arī prasīja, lai starptautiskajiem novērotājiem tiktu dota iespēja apmeklēt tibetiešu apdzīvotos reģionus, lai novērtētu azvien pieaugošo aizdedzināšanās gadījumu cēloņus.

Iepriekšminētās dažādo valdību un citu instītūciju darbības ir tikai apsveicamas.kā pozitīva attīstība. Tomēr ārzemju valstu valdībām, ja tās iesaistās privātā Cilvēktiesību dialogā ar Ķīnu, vajadzētu atzīt, ka situācija Tibetā ir pasliktinājusies un ir nepieciešama publiska iejaukšanās, lai šī krīze tiktu izbeigta. Vaina par pastāvošo krīzi Tibetā tāpat kā par tās risinājumu ir jāuzņemas Ķīnas valdībai. Ja Pekina izbeigs pret tibetiešiem vērstās represijas, tad arī sadedzināšanās mazināsies. Centrālā Tibetas Administrācija joprojām ir nelokāma savā Vidusceļa pieejā, kas paredz atsākt dialogu starp Dharamsalu un Pekinu, lai atrisinātu Tibetas jautājumu. Starptautiskajai sabiedrībai tagad vajadzētu iesaistīties, lai represijas Tibetā tiktu izbeigtas un atbalstīts mieru nesošs risinājums.

Mēs augstu vērtējam dažu mūsu ķīniešu draugu atbalstu, taču mūs dziļi sarūgtina un skumdina klusēšana un ārējā vienaldzība pret tibetiešu tautas ciešanām no vairuma ķīniešu, it īpaši ķīniešu intelektuāļu un viedokļu veidotāju puses. 2013. gadā uzsākot kampaņu Solidaritāte ar Tibetu, balstīsimies uz 2012. gada veiksmīgajām lobēšanas kampaņām. Es aicinu visas tibetiešu apvienības, Tibetas atbalsta grupas, starptautiskās NVO, visu ticību cilvēkus un taisnīguma draugus turpināt lobēt valdības un parlamentus saistībā ar Tibetu un Tibetas tautu. Organizējiet manifestācijas un mītiņus it īpaši galvaspilsētās un pasaules lielākajās pilsētās. Lūdzu, vērsieties pie Ķīnas valdības, lai tā ļauj starptautiskajiem medijiem piekļūt Tibetai. Žurnālas «TIME» nosauca tibetiešu sadedzināšanos kā vienu no faktiem, kas ir nepietiekoši atspoguļots 2011. gadā. Panāksim, lai tas mainās, uzrunājot medijus un mudinot tos rakstīt par to, kas notiek Tibetā. Tādēļ mēs pasludinām katra gada 17.maiju par Solidaritātes dienu ar Tibetu. 1995. gadā šajā dienā 6 gadus veco zēnu Gendunu Čokji Njimu, kuru Viņa Svētība Dalai Lama bija atzinis par 11. Pančenlamu, Ķīnas varas iestādes aizturēja un kopš tā laika neviens viņu vairs nav redzējis.

Centrālā Tibetas Administrācija izsaka mūžigu pateicību Indijas tautai un valdībai par viņu dāsnumu, viesmīlību un palīdzību tibetiešu bēgļiem visu šo daudzo gadu garumā. Tāpar mēs visu tibetiešu vārdā izsakām dziļu pateicību visiem mūsu senajiem un jaunajiem draugiem visā pasaulē. Jūsu sirsnīgais un milzīgais atbalsts pašlaik ir nepieciešams vairāk kā jelkad agrāk.

Mūsu brāļi un māsas Tibetā, mēs esam ar jums katrā jūsu ceļa solī. Vienotība, jaunas pieejas un paļaušanās uz sevi, tie ir 3 principi, kas mūs virzīs uz mūsu mērķi - redzēt Viņa Svētību Dalai Lamu atgriežamies Tibetā un tibetiešiem atgūstot brīvību.

Nobeigumā, Tibetas Centrālā Administrācija un es pievienojam

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu