Kaspara Zeļļa monogrāfijas «Ilūziju un baiļu mašinērija» prezentācija (3)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Ierosinot diskusiju par propagandu un tās ietekmi, 19. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē (Mārstaļu ielā 28/30, Rīgā) notiks Kaspara Zeļļa monogrāfijas «Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941‒1945)» prezentācija.

Grāmatā skartās tēmas ir ne vien aktuālas, bet arī daudznozīmīgas, tādēļ jau pasākuma ietvaros sāksies diskusija: «Propagandas radīto tēlu un nozīmju dzīvotspēja sabiedrības apziņā». Diskusijā piedalīsies LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) dekāns prof. Juris Rozenvalds, prof. Ilgvars Butulis, grāmatas autors Dr.hist. Kaspars Zellis, Dr.hist. Uldis Neiburgs un LU doktorants Didzis Bērziņš.

Kaspars Zellis savā darbā «Ilūziju un baiļu mašinērija“ ir aplūkojis un analizējis vācu okupācijas varas propagandas aparātu un tā darbību Latvijas ģenerālapgabalā, detalizēti pievēršoties propagandas institūcijām (gan militārajām, gan civilajām), propagandas kanāliem, propagandas saturam un tā iedarbībai uz sabiedrību.

“No vienas puses, kā autors atzīst, nacistu veiktajai propagandai tomēr nav bijis pietiekama efekta uz sabiedrību, par ko liecinot piespiedu politikas izmantošana paralēli propagandas akcijām, toties no otras puses, neskatoties uz neticību propagandētājiem, nacistiem izdevies Latvijā okupācijas gados panākt kontroli pār sabiedrību, galvenokārt ar pretboļevistiskās propagandas palīdzību, kas sabiedrībai ticis pasniegts kā reāls drauds tautas vitalitātei,» atzīst viens no grāmatas recenzentiem Dr.hist Kārlis Kangeris. «Šī šķietamā pretruna ‒ neuzticēšanās propagandistiem, bet ticība propagandistu radītajam baiļu scenārijam ‒ ir tikai viens no daudzajiem interesantajiem aspektiem šai monogrāfijā. Iedziļinoties tekstā, lasītājs atklās daudz jauna par notikumiem un norisēm vācu okupācijas laikā. Nav par daudz teikts, ka Kaspara Zeļļa monogrāfija ir visaptverošs darbs par vācu propagandu Latvijā un līdz ar to arī pienesums Latvijas vēstures zinātnei.»

Savukārt profesore Vita Zelče norāda, ka «šis pētījums ļoti labi attaino kā propaganda pūlas sagūstīt cilvēku prātus, kā medijos tiek konstruēta nacistiskajam režīmam vajadzīgā socialā realitāte un vērtību sistēma. Grāmata arī rosina domāt par daudziem morāles jautājumiem, vispirms jau par propagandas un mediju darbinieku kolaboracionismu ar nacistisko režīmu, tā cēloņiem un rezultātu». V. Zelče atzīst, ka Kaspara Zeļļa grāmatu «Ilūziju un baiļu mašinērija» lasīt ir bijis ļoti interesanti un uzteic arī vērtīgo ilustratīvo materiālu.

Grāmata aizsāk apgāda «Mansards» jauno sēriju imperfectum. Tajā tiks publicēti pētījumi par Latvijas pagātni un šodienu, kuru uzdevums ir bagātināt zināšanas, sekmēt kritisko domāšanu un analītiskās spriestspējas.

Dr.hist. Kaspars Zellis ir vairāk nekā 50 zinātnisku rakstu un recenziju autors. Monogrāfijas «LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēsture padomju laikā: Personības, struktūras, idejas (1944‒1991)» līdzautors, rakstu krājuma «Mīti Latvijas vēsturē» un «Sievietes Latvijas vēsturē» sastādītājs, kā arī viens no grāmatu «Vera Kacena. Kājāmgājējs karā» un «Vera. Kacena. Balle beidzās pusnaktī» zinātniskajiem redaktoriem.

Monogrāfijas «Ilūziju un baiļu mašinērija» izveide norisinājusies valsts pētījumu programmas «Nacionālā identitāte» projekta «Latvijas sociālā atmiņa un identitāte» ietvaros, sadarbojoties LU Vēstures un filozofijas fakultātei, LU Sociālo zinātņu fakultātei, apgādam «Mansards» un Fridriha Eberta fondam.

Pasākumā par apgāda cenām būs iespējams iegādāties ne vien grāmatu «Ilūziju un baiļu mašinērija», bet arī nupat iznākušo klausāmgrāmatu “(Divas) puses: Latviešu kara stāsti», arī grāmatas “(Divas) puses: Latviešu kara stāsti» trešo, papildināto versiju, Veras Kacenas grāmatu «Kājāmgājējs karā», monogrāfiju “Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā. Atmiņu politika un publiskā telpa» un citus izdevumus.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu