NASA zondes sekmīgi ietriekušās Mēness virsmā (39)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pirmdien ietriekusi Mēness virsmā divas izpētes zondes, kas savu laiku nokalpojušas, otrdien paziņojusi NASA.

Vieta, kur zondes «Ebb» un «Flow» ietriecās Mēness virsmā, tiks nodēvēta pirmās ASV kosmonautes Sallijas Raidas vārdā.

Raida mira šā gada jūlijā pēc 17 mēnešus ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi.

Fiziķe atradās uz kosmosa kuģa «Challenger» klāja tā 1983.gada misijā, kā arī piedalījās kuģī iebūvētās elektroniskās rokas izveidē.

Pēdējos gados viņa vadīja skolēniem un studentiem domāto projektu, kurā jauniešiem dota iespēja pētīt objektus uz Mēness virsmas, izmantojot kosmiskā aparāta GRAIL videokameru «MoonKam».

«Sallija bija koncentrējusies uz darba pabeigšanu, vai nu runa bija par kosmosa izpēti, nākamo paaudžu iedvesmošanu vai palīdzēšanu padarīt GRAIL misiju par tādu milzīgu panākumu, kāds tas ir šodien,» norādīja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātniece Marija Zubere.

«Pabeidzot mūsu Mēness misiju, mēs esam lepni, ka varam godināt Sallijas Raidas devumu, nosaucot šo Mēness nostūri viņas vārdā,» norādīja Zubere.

«Ebb» un «Flow» ietriecās Mēness virsmā, kā plānots, ar ātrumu 1,7 kilometri sekundē, bet sadursmi attēlos nebija iespējams iemūžināt, jo trieciena brīdī attiecīgais reģions atradās ēnā, informēja NASA.

Zondes tika iznīcinātas, jo tās jau bija iztērējušas degvielu un nonākušas pārāk tuvu Mēness virsmai, lai spētu veikt tālākus pētījumus.

Zondes Mēness orbītā riņķoja kopš janvāra, un tām izdevās iegūt līdz šim labākās izšķirtspējas Mēness kartes, kas varētu palīdzēt labāk izprast Zemes un citu Saules sistēmas planētu veidošanos un attīstību.

Kopumā savu misiju laikā zondes uzņēma vairāk nekā 115 000 Mēness virsmas attēlu.

«Mums pietrūks mūsu Mēness dvīņu, bet zinātnieki saka, ka būs nepieciešami gadi, lai izanalizētu lielo datu apjomu, ko tās savākušas, un tas ir galvenais, kādēļ mēs vispār devāmies uz Mēnesi,» norādīja GRAIL projekta vadītājs Deivids Lēmans.

Komentāri (39)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu