Daudzas epidēmijas un karus Eiropā izraisījis aukstums (72)

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Lielākos slimību uzliesmojumus, kā arī daudzus karus Eiropā pēdējās tūkstošgades laikā izraisījusi gaisa temperatūras pazemināšanās, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāla «Proceedings of the National Academy of Sciences» interneta versijā.

Vairāki zinātnieki no Šveices, Čehijas un Vācijas veica gaisa temperatūras rekonstrukciju, pētot koksnes gadskārtu gredzenus no 282 augošām lapeglēm un 263 baļķiem, kas izmantoti senu ēku celtniecībā Tatros, Slovākijas ziemeļos.

Iepriekš līdzīga temperatūras rekonstrukcija veikta, izmantojot kokus vai senus būvmateriālus no Alpiem, Skandināvijas un Pirenejiem, savukārt Eiropas austrumu - centrālajā daļā šāds pētījums noticis pirmo reizi. Jaunie rezultāti pārsvarā sakrīt ar agrāk iegūtajiem datiem, vienlaicīgi atklātas būtiskas reģionālas atšķirības.

Koksnes gredzenu izpēte liecina, ka aukstākais pavasaris Tatru reģionā bijis 1248.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni -4 grādi, savukārt siltākais gads bijis pēdējais no aplūkotajiem - 2011.gads - kad vidējā gaisa temperatūra pavasarī sasniedza +3 grādus. Siltākais 30 gadu periods bijis 1957.-1989.gads, kad pavasara vidējā gaisa temperatūra bija +0,3 grādi, savukārt aukstākais periods bijis 1808.-1837.gads ar pavasara vidējo temperatūru -2,5 grādi.

20 no 33 siltākajiem gadiem bijuši pēc 1960.gada, ko zinātnieki skaidro ar cilvēku izraisītu globālu sasilšanu. Visai silti periodi bijuši arī laikā ap 1050., 1140., 1530. un 1900.gadu, kā arī no 1580. līdz 1610.gadam un 18.gadsimtā.

Lielākie ilgstoša aukstuma periodi konstatēti 14.gadsimtā, 15.gadsimta beigās, 17.gadsimtā un 19.gadsimta pirmajā pusē. Līdz 1850.gadam aukstuma periodi pārsvarā sakrīt ar zemas Saules aktivitātes periodiem.

Pētnieki secinājuši, ka dati par nozīmīgu karadarbību un slimību uzliesmojumiem bieži sakrīt ar rekonstruētajiem aukstuma periodiem. 17 lielāko epidēmiju laikā vidējā gaisa temperatūra saskaņā ar rekonstruētajiem datiem bija 1,3 grādus zemāka par 1961.-1990.gada temperatūru.

Melnās nāves laikā - pandēmijā 14.gadsimta vidū, kad Centrāleiropā nomira aptuveni puse iedzīvotāju, - vidējā gaisa temperatūra noslīdēja aptuveni trīs grādus zem normas. Šis periods arī sakrīt ar laiku, kad izzuda cilvēku apmetnes Grenlandē.

Vairākas briesmīgas epidēmijas plosījās arī laikā no 1624. līdz 1679.gadam, turklāt 1618.-1648.gadā norisinājās Trīsdesmitgadu karš, un arī šajā periodā būtiski pazeminājās gaisa temperatūra.

Pētot koksnes gredzenus, pēkšņs aukstums konstatēts 18.gadsimta sākumā, un šajā laikā Eiropu skāra pēdējais lielākais mēra uzliesmojums, bet 1709.gadā piedzīvots bargākais sals, par ko saglabājušās rakstiskas liecības no daudziem avotiem. Togad Daugava aizsala līdz dibenam, pilnībā aizsala arī visa Baltijas jūra, tādēļ 1709.gada pavasarī Rīga piedzīvoja lielākos plūdus pilsētas pastāvēšanas vēsturē. Bada, slimību un karadarbības dēļ divu gadu laikā aizgāja bojā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Tāpat konstatēta saistība starp gaisa temperatūru un ekonomisko aktivitāti - aukstuma periodos būtiski sarukusi mājokļu celtniecība un pilsētu izplešanās. Pētnieki atklātās saistības galvenokārt skaidro ar auksta laika izraisītu neražu. Sliktas ražas periodos pieauga mirstība no bada un slimībām, pārtikas trūkums veicināja sociālus nemierus un karadarbību.

Komentāri (72)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu