Žurku slazdi, kas ziņo, ka nostrādājuši, un aļņi, kas nosūtījuši 900 000 īsziņu dzīvnieku pētniekiem, bija spilgti kuriozi, kas izskanēja aizgājušā nedēļā Rīgas Ekonomikas augstskolas un tās apakšvienības «Telia Sonera Institute» rīkotā konferencē par telekomunikāciju nozari «ierīce-ierīcei» (M2M).
Zviedru telekomunikāciju risinājumu koncerna «Ericsson» par M2M risinājumiem atbildīgais menedžeris Miguēls Blokstrands stāstīja, ka Zviedrijā jau no iepriekšēja gadsimta 60.gadiem attālināti vada ūdens apgādes sistēmas sūkņus, taču sakaru tīkli, kuros darbojas miljardiem ierīču, ir samērā jauna un strauji augoša parādība.
Arvien lētāki un veiktspējīgāki sensori, kas ievāc datus par dažādiem industriāliem un sabiedrības procesiem, kā arī atsevišķu personu darbību un stāvokli, jaudīgi datu pārraides tīkli un datu apstrādes mašīnas un programmatūra kopumā veido nākotnes «interaktīvo infrastruktūru», teica Blokstrands.
Viņš «interaktīvo infrastruktūru» raksturoja kā simtiem miljonu ierīču tīklu, kas savstarpējā datu apmaiņā, izmantojot tā saukto lēmumspējīgo programmatūru, var lielā mērā neatkarīgi vadīt un uzlabot savu darbību, kaut vai pamanīt kādas rūpnieciskās ražošanas mašīnas nodilšanas pazīmes un to nodot apkopei pirms avārijas dīkstāves, vai arī pielāgojot pilsētas luksoforu darbību sastrēgumstundas satiksmes plūsmām.
Diskusijā pēc referātiem Blokstrands piekrita, ka šādu struktūru rašanās arī var radīt nopietnus apdraudējumus, par ko liecina dažādi incidenti ar automātiskām vērtspapīru tirdzniecības sistēmām, kas kļūdu dēļ pēdējos gados sašūpojušas vairākas pasaules biržas. Savukārt vesela industrija sākusi augt tā sauktajā «milzu datu» apstrādes jomā.
ASV augsto tehnoloģiju kompānijas «Qualcomm» Eiropas biznesa attīstības direktors Ričards Sevidžs un zviedru bezvadu tīklu sistēmu izstrādātāju «Faltkom» menedžeris Pērs Bergmans katrs demonstrēja M2M tehnoloģiju praktiskus pielietojumus.
Sevidžs demonstrēja medicīnas datu retranslācijas ierīci «2net», kura strādā ar signāliem no virknes dažādu medicīnas mērinstrumentu, kas domāti pacientiem ārpus slimnīcas. Sevidžs, kurš pats slimo ar astmu, demonstrēja nelieku rīku, ko uzbāž pirkstā, lai nomērītu sirdspukstus un ar gaismas staru noteiktu skābekļa daudzumu asinīs, kas rit pirksta asinsvados. Astmas slimniekos samazināts piesātinājums ar skābekli var liecināt par nepietiekami plaušu darbību. Britu menedžeris demonstrēja, kā «2net» rīks retranslēja sensora datus pa internetu uz Sevidža datoru, kur bija redzams veselīgs 99% asiņu piesātinājums. Datus var arī nosūtīt ārstam vai tuviniekam, kas interesējas par slimnieka rādītājiem.
Bergmans savukārt stāstīja, ka viņa uzņēmums aprīkojis 1750 autobusus Somijā un daudzas meža izstrādes mašīnas Zviedrijā ar sensoru datu vācēju un retranslētāju «Miips», kas izstrādāts sadarbībā ar autoražotāju «Volvo», lai to ievietotu vieglās un kravas mašīnās. Tieši ievācot un tekoši pārbaudot mašīnu tehnisko stāvokli, tiktu novērsti tūkstošiem mašīnu garantijas remontu, kas piemeklējuši vairākus autoražotājus, kad pēc dažādiem incidentiem konstatēts brāķa darbs un defektīvas detaļas.
«TeliaSonera» biznesa daļas «M2M Global Services» vadītājs Hans Dālbergs stāstīja par klientiem, kas vēlējušies aprīkot žurku slazdus ar mobilā interneta pieslēgumiem, lai žurku iznīdēšanas biznesā varētu operatīvāk novākt nonāvētos grauzējus un slazdus no jauna sagatavot darbam. Savukārt aļņi sūtījuši īsziņas no apsekošanas aparātiem saistībā ar kādu zinātnisku pētījumu.
Ziemeļvalstīs un Baltijā patlaban ir aptuveni miljards sakaru tīkliem pieslēgtu ierīču, no kurām 100 miljonos izmanto mobilos datu sakarus - tām ir SIM kartes. M2M bizness augs kopsolī ar dažādu mobilo aplikāciju izplatību, kas ļauj izmanto dažādu sensoru iekrātos datus, stāstīja Dālbergs. Viens piemērs - zāļu režīma atgādinājumi ar īsziņu, ja ambulatorā pacienta zāļu kārbiņa nav ziņojusi par tās atvēršanu paredzētajā laikā.
«Latvijas Mobilā telefona» (LMT) biznesa klientu menedžeris Edgars Grandāns stāstīja, ka LMT, visticamāk, ir lielākais M2M risinājumu klientu skaits Latvijas tirgū, taču konkrētus lietotāju skaitu neatklāja. Pārsvarā šie risinājumi ir autotransporta apsekošana, tam seko «telemetrija» jeb dažādu skaitītāju nolasīšana un drošības (signalizācijas) risinājumi.
Vaicāts par datu pārraides izmaksām autotransportam, kas braukā ārzemēs un ārpus Eiropas Savienības, kur ir zināmi griesti datu viesabonēšanai, Grandāns teica, ka pārraidītais transporta līdzekļa atrašanās vietas un stāvokļa datu apjoms ir neliels un izmaksas ir mazas, īpaši ja runa ir par kravas mašīnām, kas maksā 100 000 eiro (70 000 latu) bez pārvadātas kravas vērtības.
Prezentācijas laikā Grandāns rādīja karti, kur gandrīz bez pārrāvumiem (tikai pie valstu robežām) iezīmēts testa kravas mašīnas brauciena maršruts no Rīgas un Vladivostoku.
