Linda Leen par pēdējo tradīciju un jaunajiem pavadoņiem (24)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Tuvojas tradicionālais Lindas Leen koncerts, kas noteikti daudziem atviegloja Mīlestības svētku svinēšanu - par dāvanu nav daudz galva jālauza - divas biļetes un noskaņas pilns vakars izdevies! Linda prot uzburt svētkus, tādēļ gribējām vairāk uzzināt par šiem, kas jau tūliņ, tūliņ būs klāt! Protams, gribējām arī noskaidrot, kādēļ mainījušies Lindas skatuves pavadoņi, kuri līdz šim bija «uzticamais, muzikālā pavadījuma plecs»...

  • Tuvojas ikgadējā tradīcija – 14. Februāra koncerts. Līdz šim tevi līdzās vienmēr bija uzticamais «kareivis» ar ģitāru – Kaspars Zemītis. Tāpat saspēle veidota ar «Sweet Waterz» puišiem, bigbendu. Šogad mūziķu sastāvs ir krietni mainījies. Pastāsti, kā dzīve saveda tevi kopā ar «pelēkajiem kardināliem»? Un kas viņi ir?

Linda Leen:

Jā, ar Kārli Lāci un Kasparu- šiem brīnišķīgajiem mūziķiem esmu sadarbojusies nu jau vairāk kā desmit gadus. Daudz un labi padarīts! Tomēr jauniem impulsiem šobrīd ļaujamies mēs visi, un tas ir uz labām pārmaiņām un ražīgu nākamo radošo periodu. Arī šī - Valentīndienas tradīcija šogad notiks pēdējo reizi, iespējams, lai dotu vietu jaunām tradīcijām.

Dziesmu idejas bija krājušās jau divus gadus un nobriedušas nākt pasaulē. Tā nu es sāku apzināti meklēt pēc jaunās mūziķu paaudzes, kas sajutuši pasaules elpu, un ar kuriem iepriekš nebūtu sadarbojusies, nu tā, lai pavisam pamatīgs «restarts». Tā es satiku buņģieri Ivaru Arutjunjanu, ģitāristu Matīsu Čudaru, pianistu Rūdolfu Macatu, kuri jau labu laiku izglītojas Eiropas laikmetīgās mūzikas augstskolās Amsterdamā un Kopenhāgenā, kā arī Ivara kolēģis - zviedru kontrabasists Johannes Vaht, kura saknes, starp citu, meklējamas Igaunijā. Viņi visi aktīvi piedalās Eiropas džeza mūzikas dzīvē un gūst panākumus un atzinību katrs savos soloprojektos un sadarbībās ar citiem Eiropas un ASV māksliniekiem. Kad kopīgi radošajās nometnēs jau darbojāmies pie manis komponēto dziesmu demo versijām, man radās doma, ka šo mūziķu apvienību vajadzētu nokristīt par pelēkajiem kardināliem jeb The Gray Cardinals. Šajā ziņā esmu fatāliste, ticu, ka viss notika tā, kā bija nolikts. Tā ir satikšanās ne tikai kā mūziķiem, bet arī cilvēkiem, personībām. Mēs visi caur to augam. Un tas ir skaisti!

  • Tavi koncerti līdz šim vienmēr izcēlušies ar kādu spēcīgu noskaņu – tematisku ievirzi. Kāds ir šī koncerta vadmotīvs? Ar ko pārsteigsi klausītājus?

Linda Leen:

Koncerta galvenais notikums ir jaunās dziesmas! Un, protams, arī īpašais veids kā tās tiek prezentētas klausītājiem- vēl PIRMS ierakstīšanas un izdošanas albumā. Mani ļoti aizrāva šī ideja- atskaņot dziesmas vēl kamēr tās tikko svaigi dzimušas un vēl nav apaudzētas ar «kultūrslāni». Man, piemēram, būtu ļoti interesanti noklausīties, ko mani bērnības dienu favorīti «Depeche Mode» ir tikko sarakstījuši, un vēl pirms sākt programmēt, aranžēt. Nospēlē Martins Gors uz ģitāras un nodzied vienkārši... dziesmu! Pašu esenci! Tikai melodiju un vārdus! Tas ir ļoti interesanti- ieskatīties tapšanas procesā, kādā no tā stadijām.

  • Atceros dīvas cienīgo priekšnesumu 2011.gadā Alberthola stilā. Nesen tika prezentēts mūzikas video «Pink Glasses» no tava jaunā albuma. Komentāros lasāms, ka nu mums esot pašiem sava Bejonsa. Vai patiešām ir doma virzīties popsīgākā gultnē, vai lasītājiem šāds iespaids radies klipa dēļ?

Linda Leen:

Šķiet, vienīgā nemainīgā lieta par mani ir tā, ka es visu laiku mainos. Tas nav pašmērķīgi, es vienkārši vados pēc tā, kāda ir mana konkrētā brīža vadošā enerģija un- kādu noskaņojumu gribas ap sevi veidot. Ir smeldzīgie laiki, ir romantiskie, depresīvie un pozitīvie, šobrīd, visticamāk- dinamiskie laiki, un tam atbilstoši es arī radoši «uzvedos». To ieplānot nevar, tas notiek stihiski, bet tagad es ļaujos tam vilnim, kas mani nes- dzirkstele, spēks, enerģija, bet reizē smalkums un interese par to, kas ir «aiz horizonta». «Pink Glasses» noteikti ir satura un mūzikas valodas ziņā, ja tā vētu teikt, vissaprotamākais no jaunajiem skaņdarbiem, kas parasti arī ir priekšnoteikums singlam. Tas ir mazliet dauzonīgs, tas jāklausās skaļi, ar smaidu sejā un nemieru kājās!:)

<em><strong>Vairāk par koncertu varat uzzināt šeit.</strong></em>

Komentāri (24)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu