Otrdien, 19. februārī, plkst. 18.00 Latvijas Kara muzejā, Rīgā, Smilšu ielā 20, notiks Veras Kacenas grāmatas «Balle beidzās pusnaktī. Latviešu kara stāsti» atvēršanas svētki. Pretrunīgi vērtētās kara žurnālistes un literātes Veras Kacenas daiļdarbu papildina nozīmīgi raksti, kā arī detalizēti abu grāmatas redaktoru, Latvijas Universitātes (LU) profesores Vitas Zelčes un vēstures zinātnes doktora Kaspara Zeļļa, komentāri.
Romānā «Balle beidzās pusnaktī» Vera Kacena turpina grāmatā «Kājāmgājējs karā» aizsākto stāstu, kas nāca klajā pērnā gada maijā. Viņa liek no kara pārnākušajiem 130. latviešu strēlnieku korpusa karavīriem satikties vēlreiz – 20. gadsimta sešdesmitajos gados Jūrmalā, restorānā «Jūras pērle». Autore stāsta par kādu rudens nakti, kurā ar skaudru asumu atdzimst pieredzētais karā, tajā izveidojušās cilvēku attiecības – biedriskums, draudzība, cieņa, savstarpējā palīdzība, arī bailes, gļēvulība un savtīgums. Izrādās, ka jau gluži komfortablajā sešdesmito gadu pēckara dzīvē godīguma un nelietības pretmets ir vēl izteiktāks nekā frontē vai tās tuvumā.
«Veras Kacenas romāns stāsta par lietām, ko neatrast vēstures avotos. Tas ir skarbs stāsts par Otrajā pasaules karā Sarkanajā armijā karojošo latviešu likteņiem pēc kara, par bijušo karabiedru savstarpējām attiecībām, par viņu vērtībām, par viņu cerībām un vilšanos. Vienlaicīgi darbs labi ilustrē poststaļinisma padomju sadzīvi Latvijā, tās ieradumus, domāšanas veidu un informētības pakāpi,» grāmatas nozīmību pamato Kaspars Zellis.
Tāpat kā Veras Kacenas biogrāfiskais romāns «Kājāmgājējs karā», arī šis daiļdarbs tapis 20. gadsimta 70. gados, taču netika rakstīts tūlītējai publicēšanai. Tas pieder pie latviešu prozas «atvilktnes literatūras». Abus romānus Vera Kacena apvieno diloģijā ar nosaukumu «Pabērni», šajā vārdā iekodējot arī savas dzīves pašnovērtējumu. Vita Zelče atzīmē, ka gandarījumu rada tas, ka Veras Kacenas darbi jau atraduši savu lasītāju, jo interese par šo jaunizdoto grāmatu ir liela.
Romāna «Balle beidzās pusnaktī» manuskripts glabājies literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona personīgajā arhīvā un grāmatu bagātina viņa raksts «Uzbrukumi un aizstāvēšanās (-na). No 1963. gada literārās dzīves hronikas», kas iepazīstina ar sešdesmito gadu Latvijas kultūrtelpai raksturīgo gaisotni. Grāmatu papildina arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieku Aijas Rozenšteines, Vitas Zelčes un Kaspara Zeļļa raksts «Karavīri pēc kara: Otrajā pasaules karā Sarkanajā armijā karojošie Latvijas cilvēki», kas vēsta par Sarkanās armijas veterāniem pēckara laikā.
Grāmatas atvēršanas svētkos piedalīsies Veras Kacenas bērni – Vera Brunere un Jānis Kacens. Pasākuma ietvaros iecerēts īss piemiņas brīdis nesen aizsaulē aizgājušajai Otrā pasaules kara veterānei, žurnāla «Zīlīte» ilggadējai redaktorei Inesei Spurai, kuras atmiņstāsts un personīgajā arhīvā glabātie materiāli būtiski bagātinājuši gan šo grāmatu, gan iepriekšējos projekta «Latvijas sociālā atmiņa un identitāte» pētnieku darbus.
Veras Kacenas «Balle beidzās pusnaktī» izdots ar viņas dēla Jāņa Kacena atļauju. Grāmata tapusi valsts pētījumu programmas «Nacionālā identitāte» projekta «Latvijas sociālā atmiņa un identitāte» ietvaros. Tā izdota ar Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung – FES) finansiālu atbalstu.
Grāmata «Vera Kacena. Balle beidzās pusnaktī. Latviešu kara stāsti» turpina latviešu kara stāstu sēriju, ko aizsāka 2011. gadā klajā nākušais izdevums “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās», kas piedzīvojis jau trīs iespiedumus, un 2012. gada maijā publicētais Veras Kacenas dokumentālais romāns «Kājāmgājējs karā». Visas grāmatas izdotas apgāda «Mansards» sērijā «Nospiedumi», kurā drīzumā būs iespējams lasīt par latviešu leģionāra pirmajiem pēckara dzīves gadiem.
Grāmatas «Vera Kacena. Balle beidzās pusnaktī. Latviešu kara stāsti» atvēršanas svētos šo un citus sērijas «Nospiedumi» izdevumus būs iespēja iegādāties par apgāda cenām. Tāpat būs iespēja iegādāties arī Kaspara Zeļļa grāmatu «Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941–1945)» (sērija «Imperfectum») kā arī klausāmgrāmatu »(Divas) puses. Latviešu kara stāsti».
