19. februārī, plkst. 19:00 Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy atbalstu notika Lielās mūzikas balvas 2012 pasniegšanas svinīgā ceremonija un koncerts, kurā tika pasniegtas pasniegtas balvas deviņās kategorijās.
Pasniegtas «Lielās mūzikas balvas 2012»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
- Lielo mūzikas balvu kategorijā PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU – saņēma dziedātāja Laima Andersone-Silāre.
Laima Andersone-Silāre ir viena no visu laiku skanīgākajām un daudzpusīgākajām Latvijas klasiskās mūzikas dziedātājām. No 1960. līdz 1985. gadam viņa bija Latvijas Nacionālās operas soliste un no 1976 līdz 1971. gadam – docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1960. gadā dziedātāja kļuva par Roberta Šūmaņa vokālistu konkursa diplomandi Berlīnē. Laimai Andersonei-Silārei bija izcili labi kopta balss, glāsmaina, pārpilna smalkām niansēm. Laimas Andersones-Silāres veidotie skatuves tēli bija pārpilni mīlas, bet, ja vajadzēja, tur bija gana neganta humora. Izcils ir dziedātājas veikums arī kamermūzikā un vokālsimfoniskos opusos. Laimas Andersones-Silāres dziedājums, ko vērtējam skaņu ierakstos, nenoveco – tas nekļūst ne vecmodīgs, nedz neinteresants.
- Lielo mūzikas balvu īpašā kategorijā PAR IZCILU IEGULDĪJUMU LATVIJAS MŪZIKAS VĒSTURES IZPĒTĒ saņēma Arnolds Klotiņš par grāmatu «Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945».
Šis veikums fundamentāli un izsmeļoši aplūko grāmatas nosaukumā redzamo laikposmu, rādot lielisku paraugu, kā mūzikas vēsturniekam strādāt ar vēstures materiāliem, un atgādinot, ka bez vēstures izpētes un apzināšanās nav iespējams tagadnes procesu adekvāts novērtējums un nākotnes prognožu veidošana.
- Lielo mūzikas balvu kategorijā GADA DEBIJA un «Hennessy» naudas balvu 2000 EUR profesionālās izaugsmes un prasmju papildināšanai studijās vai meistarklasēs saņēma vijolniece Elīna Bukša.
«Tas ir iedvesmojošs stāsts par Aizkraukles meiteni, kas 14 gadus mācījusies vijoli pie mūsu izcilā pedagoga Ojāra Kalniņa, kādu laiku pat dzīvojusi viņa ģimenē kā tēva azotē,» saka LMB 2012 žūrijas locekle Gunda Vaivode. Elīna Bukša patlaban studē Briselē, Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā pie Ogistēna Dimē un apmeklē Annas Čumačenko meistarklases. «Elpo Vaterlo meža šalkas, sporto, lasa, nodarbojas ar jogu, spēlē Stradivāri 1717. gada vijoli un savos 22 gados pārsteidz ar ļoti spilgtu sievišķību un smalku, bet kaismīgu mūzikas tvērumu,» saka Gunda Vaivode. Nominēta par solo Mendelszona dubultkoncertā (ar Vestardu Šimku, Sinfonietta Rīga un Normundu Šnē) 19. oktobrī Lielajā ģildē, spožu solokoncertu 30. martā Melngalvju namā (ar pianisti Danu Protopopesku) un lieliskām interpretācijām Latvijas Radio 3 «Klasika» tiešraides solokoncertā 19. februārī Radio I studijā (ar pianisti Sandru Jalaņecku).
- Lielo mūzikas balvu kategorijā GADA JAUNDARBS saņēma Mārtiņš Viļums par skaņdarbu «Tvyjōraan», kura pirmatskaņojums notika 2012. gada 3. novembrī Lielajā ģildē – muzicēja «Sinfonietta Rīga» un diriģents Normunds Šnē.
Mārtiņš Viļums studējis kompozīciju Rīgā un Viļņā, kur absolvējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju. Patlaban šīs augstskolas lektors. Ieguvis I vietu UNESCO starptautiskajā komponistu sacensībā Rostrum. Mārtiņš Viļums: «Tvyjōraan pašradītajā valodā nozīmē «Parādības“. Skaņdarbu droši vien nebūtu viegli ierāmēt kādā tradicionālas izpratnes (simfonijas / kamersimfonijas) formā. Drīzāk to varētu dēvēt par simfonisku tēlojumu. Šī ir viena no manām subjektīvākajām kompozīcijām, kuras idejas un skaņu procesu veidolu pamatā ir dzīves laikā kā dažādu pasauļu pieskārieni iezīmējušies mentāli redzējumi.»
- Lielo mūzikas balvu kategorijā GADA KONCERTS saņēma «Garanča & Šišons. LNSO Jaungada gala koncerti» 28. decembrī Latvijas Nacionālajā operā un 30. decembrī Lielajā ģildē ar Elīnu Garanču (mecosoprāns), Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Karelu Marku Šišonu (rīkotājs – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris).
«Šie koncerti tiešām lika aizrauties elpai,» saka LMB 2012 žūrijas dalībniece Ieva Rozentāle, «LNSO bija koncentrējies, uzmanīgs, pārliecinošs; Karels Marks Šišons – ar savu pozitīvās enerģijas lādiņu un intensitāti; radošā emocionālā un tehniskā plaukumā – mecosoprāns Elīna Garanča». Koncerta skaniskais diapazons bija plašs: no Mocarta un Rosīni līdz Čaikovskim un Pučīni. Zelta mirklis – Joannas ārija no Čaikovska operas «Orleānas jaunava», kas rotā arī Elīnas Garančas jaunāko albumu Romantiques. Koncerta piedevās – neaizmirstama Lauretas ārija no Pučīni operas «Džanni Skiki». Šī bija spoža Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra meistarības paraugstunda.
- Lielo mūzikas balvu kategorijā GADA UZVEDUMS saņēma koncertizrāde «Cantando y amando» Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē (producents – Latvijas Nacionālā opera).
Mūzikas un sajūtu izrāde ar Astora Pjacollas mūziku Cantando y amando ir Latvijas Nacionālās operas solistes Ilonas Bageles monoizrāde. LMB 2012 žūrijas dalībniece Olga Pētersone saka – «sava veida ceļojums vēsturē un cilvēka dvēselē; kaismīgas atklāsmes un dziļas enerģijas piepildītais tēls paliek atmiņā uz ilgu laiku». Šī izrāde ir Ilonas Bageles ilgi lolotas idejas iemiesojums. Instrumentālajā grupā spēlē pianiste Ilze Ozoliņa – Ilonas Bageles pastāvīgā skatuves partnere un idejiskais balsts, akordeoniste Inita Āboliņa, saksofonists Oskars Petrauskis, vijolniece Svetlana Okuņa, čelliste Inga Sunepa, kontrabasists Miša Hairuļins, sitējs Ivars Kalniņš. Režisore Elita Bukovska un videomāksliniece Katrīna Neiburga iederīgi neuzkrītoši veido izrādes skatuvisko veidolu, kas labi papildina izrādes telpisko un saturisko apjomu.
- Lielo mūzikas balvu kategorijā PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU saņēma vijolniece Baiba Skride par solo Johannesa Brāmsa Vijolkoncertā 15. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu.
Johannesa Brāmsa Vijolkoncerts Baibas Skrides repertuārā ir jau desmit gadu, taču 15. oktobra atskaņojumā Latvijas Nacionālajā operā lieliskā saderībā ar diriģentu Andri Nelsonu tas izskanēja ar sevišķu mirdzumu. Manījām Baibas Skrides vienmēr iepriecinošo brīvo fantāzijas lidojumu, baudījām ārkārtīgi izteiksmīgo, dzidro vijoles skaņu. Baiba spēlēja virtuozi, taču bez mazākās ārišķības. Tas bija ļoti dziļš, iekšupvērsts un vienlaikus uzrunājošs skatījums, kurā bija gan trauslums, gan spēks.
- Lielo mūzikas balvu kategorijā PAR IZCILU SNIEGUMU saņēma akordeoniste Ksenija Sidorova par solo Erki Svena Tīra opusa «Prophecy» atskaņojumā 31. maijā Lielajā ģildē (ar «Sinfonietta Rīga» un diriģentu Normundu Šnē) un par solokoncertu 23. novembrī Spīķeru koncertzālē.
Ksenija Sidorova patlaban ir karjeras plaukumā un pēc spoži pabeigtām studijām Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā iekaro Eiropas festivālus un koncertzāles, kā arī iepriecina ar koncertiem Latvijā, atkal un atkal atgādinot, ka akordeons ir tikpat pilntiesīgs filharmonisks koncertinstruments kā klavieres vai vijole un, prasmīgi rīkojoties, ar to var rādīt debesu brīnumus. Ksenijas repertuārs ir plašs – no baroka un klasicisma līdz mūsdienām. Ksenijas spēja sarunāties ar savu instrumentu ir tikpat plašas. Pirkstus zibinot pār melnbaltajiem taustiņiem un smalki niansēti darbinot plēšas, jaunā mūziķe veda mūs maģijas pasaulē.
- Lielo mūzikas balvu kategorijā PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ saņēma vijolnieks Sandis Šteinbergs.
Sandis Šteinbergs ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Kremerata Baltica I vijoļu grupas koncertmeistars. Nominēts LMB 2012 par LNSO kamermūzikas koncertu «Kontrasti» 23. martā Lielās ģildes Minsteres zālē, par izcilu solo Žila Masnē «Meditācijā» no operas «Taīda» koncertā «Garanča & Šišons. LNSO Jaungada GALA» 28. decembrī Latvijas Nacionālajā operā un 30. decembrī Lielajā ģildē, kā arī par sniegumu LNSO kamermūzikas sezonas atklāšanas koncertā 29. novembrī Lielās ģildes Minsteres zālē. Sandis Šteinbergs regulāri parādās kā spožs ansambļa dalībnieks gan kameransambļos, gan pie orķestru pirmo vijoļu pirmās pults.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. Šogad apbalvojums tiek pasniegts divdesmito reizi. 1993. gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Kopš 1996. gada LMB pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, un ceremonijas norisei tiešraidē seko arī Latvijas Radio 3 «Klasika» klausītāji un Latvijas Televīzijas skatītāji. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem. Saskaņā ar nolikumu katrs balvas laureāts saņem sudraba statueti un naudas balvu Ls 1000 apmērā pirms nodokļu nomaksas.