«Swedbank»: Mājokļu pieejamība Rīgā labākā kopš 2005.gada (5)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Pērnā gada 4.ceturksnī Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā pieauga par 5 punktiem un sasniedza 156.7 jeb augstāko rādītāju pēdējo astoņu gadu laikā. Algu kāpums un neliels mājokļu cenu kritums pret iepriekšējo ceturksni nodrošināja mājokļu pieejamības uzlabošanos. Viļņā un Tallinā MPI uzlabojās straujāk, sasniedzot attiecīgi 127.8 un 171.8 punktus. Tātad mājokļu pieejamība Rīgā saglabājas labāka nekā Viļņā, bet sliktāka nekā Tallinām, portālu «Apollo» informēja «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Kas ietekmēja mājokļu pieejamību?

Rīgā mājokļu pieejamību 2012.gada 4.ceturksnī uzlaboja 2.3% liels neto darba algu kāpums, kā arī dzīvokļu cenu samazināšanās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tikmēr procentu likmes palika nemainīgas 3.4% līmenī. Jāņem gan vērā, ka mājokļu iegādes darījumu skaits Rīgā joprojām ir salīdzinoši neliels, līdz ar to mājokļu cenas var svārstīties ceturksni no ceturkšņa.

«Šobrīd mājokļu pieejamība Rīgā ir labākā kopš 2005.gada, tas nozīmē, ka mājsaimniecībām pašlaik ir vieglāk nekā iepriekš atļauties ikmēneša mājokļa kredīta maksājumus. To nosaka gan vēsturiski zemās procentu likmes, gan pakāpenisks algu kāpums, un, lai gan pērn kopumā dzīvokļu cenas ir pieaugušas par teju 7%, tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū,» saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.

Tallinā MPI pieauga, galvenokārt pateicoties darba samaksas kāpumam par 5.9%. Lai gan mājokļu pieejamību pozitīvi ietekmēja procentu likmju kritums par 13 bāzes punktiem, to nokompensēja dzīvokļu cenu pieaugums par 2.4%.

Viļņā mājokļu pieejamība uzlabojās visstraujāk, un to galvenokārt nodrošināja dzīvokļu cenu krišanās par 4.9% un procentu likmju samazināšanās par 32 bāzes punktiem. Arī darba algu kāpums par 3% pozitīvi ietekmēja mājokļu pieejamību, tomēr mazākā mērā.

Cik dārgs ir «standarta» mājoklis?

Rīgā «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai pērnā gada 4.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 162 eiro jeb aptuveni 114 lati mēnesī (salīdzinot ar 119 latiem pirms gada), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 203 un 217 eiro (jeb 143 un 152 latu).

Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, samazinājās visās Baltijas valstu galvaspilsētās: Rīgā un Tallinā gandrīz par vienu mēnesi, attiecīgi līdz 25.5 un 26 mēnešiem, savukārt Viļņā tas samazinājās par divarpus mēnešiem līdz 34 mēnešiem.

Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) «standarta» mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu