Lai gan laika posmā pēc eiro ieviešanas Igaunijā 2011.gadā nekustamo īpašumu vidējās cenas ir augušas par 27%, tomēr daudzas cerības, kas tika saistītas ar eiro, nav piepildījušās, konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja Igaunijas nekustamo īpašumu uzņēmuma «Pindi Kinnisvara» valdes locekle Alise Molla.
Darījumu aktivitāte Igaunijas īpašumu tirgū strauji sāka augt 2010.gada otrajā pusē, gaidot valsts pievienošanos eirozonai, taču tūlīt pēc pievienošanās darījumu aktivitāte strauji saruka un sāka augt tikai 2011.gada otrajā pusē.
«Pēc eiro ieviešanas īpaši lielas ažiotāžas tirgū nebija, taču cenas lēnām aug. Būtisks tirgu ietekmējošs faktors ir patērētāju pārliecības indekss, kas, gatavojoties eiro ieviešanai Igaunijā, strauji auga, bet pēc eiro ieviešanas sāka strauji samazināties, jo radās bažas par eirozonas nākotni. Tāpat arī sapratām, ka Igaunija automātiski nepārvērtīsies par daļu no Somijas un daļa no Somijas bagātības automātiski nepārcelsies uz Igauniju,» skaidroja Molla.
Igaunijas speciāliste piebilda, ka pēc eiro ieviešanas sabruka arī vairāki iepriekš uzturētie mīti. «Bija uzskats, ka pēc eiro ieviešanas pie mums baltā kuģī brauks investori, taču tas ir īstenojies tikai daļēji. Austrumu investori ir aktivizējušies, taču Somijas investori īpašumus vairāk pārdod,» sacīja Molla.
Viņa piebilda, ka vienīgais sektors, kur patiešām vērojama liela investoru aktivizēšanās, ir komercīpašumi ar vismaz 7-8% gada ienesīguma likmi, daudz darījumu notiek ar tirdzniecības centriem.
«Daudzi gaidīja, ka pēc eiro ieviešanas īpašumu cenas augs trīs un pat četras reizes, taču tas nenotika. Pēc eiro ieviešanas palielinājās diversifikācija starp īpašumu segmentiem, piemēram, cenu atšķirība starp sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos pieauga no 30% līdz 40%,» sacīja Molla.
Speciāliste piebilda, ka pēc eiro ieviešanas nelikvīdo objektu cenas vēl vairāk samazinājās, līdz ar to vēl vairāk saruka arī to likviditāte.
«Nepiepildījās arī reģionu iedzīvotāju gaidas, un reģioni kopumā pēc eiro ieviešanas palika zaudētājos. Aug cenu atšķirības šķēres, un ir novadi, kuros to vadība dzīvokļus piedāvā pat par vienu eiro (0,7 latiem), tikai lai piesaistītu cilvēkus, kas tajos dzīvotu,» skaidroja Molla.
