Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības «BTA Insurance Company» SE veikto aptauju, 42% Latvijas iedzīvotāju stresa dēļ darba vietā izjūt diskomfortu. Aptaujas dati liecina, ka katru nedēļu stresa situācijās nonāk 44% darbinieku.
Gandrīz puse strādājošo darbā nonāk stresa situācijā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
42% aptaujas respondentu atklāj, ka viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ viņi darba vietā izjūt diskomfortu, ir tieši stress un saspringta darba ikdiena, savukārt 34% gadījumu - liela darba slodze. Savukārt 29% darbinieki stresu izjūt, jo jūtas zemu novērtēti.
Jānis Lucaus, «BTA Insurance Company» SE valdes priekšsēdētājs: «Stresa situācijas mūsdienu darba vidē ir ikdienišķa parādība, ko veido liels informācijas apjoms, dažādi mērķi, darba specifika un citi izaicinājumi. Tādēļ visbiežākais iemesls psihosomatiskajām saslimšanām ir stress un liela darba slodze. Šajā ziņā ikvienam darba devējam ir jāvērš uzmanība, kā mazināt diskomforta sajūtu darba vietā un kā rūpēties par darbinieku labsajūtu. Nenoliedzami, darba devējs ir atbildīgs arī par darba resursu un vienmērīgu slodzes sadalījumu. Darbinieks, kurš ikdienā saskaras ar pastāvīgu stresu un pārslodzi, nespēj pilnvērtīgi un korekti veikt savus darba pienākumus. Viņa darba spējas ir ievērojami zemākas nekā gadījumos, ja viņš ir fiziski atpūties un emocionāli nosvērts.
Kā rāda Vācijas pieredze, psihosomatiskā medicīna pozitīvi ietekmē arī valsts budžetu kopumā - apmeklējumu skaits pie ārstiem krities par 27%, darba nespējas dienu skaits - par 40-75%, hospitalizācija gadā samazinājusies par 80%, bet neatliekamās palīdzības vizīšu skaits - par 92%. Kopumā tas ļauj Vācijas budžetam ietaupīt 2000-3000 eiro uz vienu pacientu gadā.* Domāju, tas ir vērtīgs paraugs, uz ko tiekties arī Latvijai.»
Visbiežākās diskomforta sekas – slikts garastāvoklis
BTA aptaujas dati liecina, ka visbiežākās diskomforta sekas, kuras respondenti izjūt savā darba vietā, ir slikts garastāvoklis (39%), nervozitāte (37%), muguras sāpes (32%) un galvas sāpes (28%). Savukārt tikai 14% no aptaujātajiem diskomfortu darba vietā neizjūt.
Asoc. prof. Gunta Ancāne, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja: «Cilvēku, kam būtu nepieciešama palīdzība stresa radītu seku ārstēšanai, ir daudz vairāk nekā to, kas vēršas pēc palīdzības. Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem 48-80% cilvēku, kas vēršas pie ģimenes ārsta, ir psihoemocionālu traucējumu diagnoze. Līdz pat 60% kardioloģisku pacientu ir psihosomatiskas problēmas. Tā ir arī uzdrīkstēšanās un zināmu aizspriedumu pārvarēšana, jo tieši aizspriedumi aizvien kavē cilvēkus vērsties pie ārsta–psihoterapeita. Iemesls, kāpēc psihosomatiskās slimības netiek agrīni atklātas, ir arī pacientu ierobežota maksātspēja, kas šobrīd Latvijā ir ļoti aktuāla problēma, liedzot ārsta psihoterapeita pieejamību. Tāpēc, apzinoties visus ekonomiskos zaudējumus, ko stress un darbinieku psihosomatiskie traucējumi darba vietām nodara, mēs aicinām darba devējus investēt profilakses pasākumos un sniegt atbalstu saviem darbiniekiem, izmantojot BTA jauno veselības apdrošināšanas papildprogrammu „ Psihosomatika».»
Saskaņā ar aptaujas datiem darbinieki visbiežāk diskomforta un stresa situācijas mēģina risināt, izrunājoties ar draugiem un ģimeni vai cenšoties par tām nedomāt. Tāpat daudzi nododas aktīvai sportošanai vai nodarbojas ar dažādiem hobijiem. Taču ar šīm metodēm psihosomatiskās slimības izārstēt nevar. BTA piedāvā jaunu programmu veselības apdrošināšanā - «Psihosomatika». Tā nodrošina atlīdzību par ārsta psihoterapeita konsultācijām un ārstēšanos visos gadījumos, kad darbinieks jūt pēc tās nepieciešamību. Tiek piedāvātas vairākas apakšprogrammas, piemēram, programma ar izvērtēšanas jeb diagnostiskajām vizītēm, kuru laikā tiek identificēta patiesā cilvēka emocionālā problēma jeb slimības emocionālās saknes, kuras dēļ jūtas slikti, un tiek izvirzīti terapijas mērķi un pārrunāts ārstēšanās plāns. Tam, atkarībā no izvēlētās apdrošināšanas programmas, var sekot ārstēšanās kurss pie ārsta-psihoterapeita, psihosomatikas speciālista.
BTA aptauja veikta šī gada aprīlī sadarbībā ar mediju aģentūru «Mindshare». Aptaujā kopumā piedalījās 861 respondents vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
*Ietaupījums uz vienu pacientu gadā: salīdzinošie dati pēc 2 gadu psihoterapijas Vācija, B.Palmowski, 2011 LĀB Pavasara konference.