Nākamajai Tautas skaitīšanai, kas plānota 2021.gadā, no valsts budžeta laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gadam nepieciešams paredzēt papildu līdzekļus 3,04 miljonu latu, teikts šodien valdībā nolasītajā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par nākamās, 2021.gada, tautas skaitīšanas sagatavošanas pilnveidošanu.
Šī summa nepieciešama, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju 2021.gada tautas skaitīšanas vajadzībām, kā arī sagatavotu un veiktu 2021.gada tautas skaitīšanu, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajām datubāzēm, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) regulārajiem statistiskajiem apsekojumiem.
Ziņojumā norādīts, ka CSP nepieciešams izveidot informācijas vākšanas, uzkrāšanas un analīzes sistēmu, lai precīzāk veiktu ikgadēju iedzīvotāju skaita novērtējumu nosūtīšanai Eiropas Savienības institūcijām un Eiropas Centrālajai bankai, balstoties uz administratīvajos datu avotos uzkrāto un CSP rīcībā nodoto informāciju. Finansējumu šīs sistēmas izveidošanai un ekspluatācijai CSP nepieciešams paredzēt 2014.-2021.gada budžetā.
EM piedāvā divus variantus, kā veikt nākamo tautas skaitīšanu. Pirmais variants paredz tautas skaitīšanu veikt, izmantojot iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās. Līdzekļu izlietojums 2011.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai, veikšanai, kā arī datu apstrādei un izplatīšanai kopumā laika periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam bija 5,4 miljoni latu. Prognozējot ikgadējo inflāciju 3% apmērā, 2021.gada skaitīšanai, ja to veiktu tāpat kā 2011.gadā, laika periodam no 2017.gada līdz 2023.gadam būtu nepieciešami septiņi miljoni latu.
Savukārt otrs variants paredz 2021.gada tautas skaitīšanu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datubāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās. Lai pilnveidotu valstī esošo administratīvo datu sistēmu un 2021.gada tautas skaitīšanu veiktu, izmantojot administratīvo datu avotus, kā arī CSP pieejamo informāciju, kas iegūta no regulārajiem statistiskajiem apsekojumiem, laika periodā no 2014.gada līdz 2023.gadam CSP būtu nepieciešami 2,18 miljoni latu. Turklāt 900 000 latu ir nepieciešami to institūciju funkciju veikšanai, kuru darbības uzlabošana nodrošinās kvalitatīvu administratīvo datu pieejamību 2021.gada tautas skaitīšanai.
EM atbalsta otro variantu.
Tāpat EM norāda, ka ministrijas darba grupai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai nepieciešams turpināt darbu kā pastāvīgai darba grupai, izstrādāt detalizētu 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu plānu, kontrolēt tā izpildi un reizi gadā līdz 1.oktobrim iesniegt informatīvu ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetam par sasniegtajiem rezultātiem.
CSP priekšniece Aija Žīgure norādīja, ka pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās, ejam līdzi informācijas sabiedrības laikmetam. «Skandināvijas valstīs, tāpat Austrijā, Slovēnijā, kur lielāko daļu statistisko rādītāju iegūst, izmantojot izveidotās reģistru sistēmas, šī pozitīvā pieredze jau ir, un mēs no tās varam mācīties. Svarīgākais ieguvums ilgtermiņā būs finanšu ietaupījums ne tikai nākamās tautas skaitīšanas veikšanā, bet arī regulārās statistikas nodrošināšanā,» sacīja Žīgure.
CSP plāno uzsākt darbu, lai izveidotu statistisko datu noliktavu sociālās statistikas vajadzībām. Paredzēts, ka tajā tiks iekļauti un savstarpēji integrēti datu veidi, kas nepieciešami iedzīvotāju skaita noteikšanai no dažādiem administratīvo datu avotiem, kā arī no CSP veiktajiem apsekojumiem. Šādā datu noliktavā tiks pilnībā nodrošināta personas datu aizsardzība saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Valsts statistikas likumu un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Līdzīgas datu noliktavas sociālās statistikas vajadzībām ir izveidotas Zviedrijā, Norvēģijā, Slovēnijā, Austrijā, Nīderlandē, Igaunijā u.c.
