Pēdējo gadu laikā nekustamo īpašumu tirgū strauji pieaug izīrēto mājokļu skaits, taču, palielinoties īres tirgum, vienlaikus nepieaug īrnieku atbildība par īrēto īpašumu, ik mēnesi radot pat tūkstošiem latu zaudējumus īpašumu saimniekiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības «BTA Insurance Company» (BTA) veiktā nekustamo īpašumu speciālistu aptauja.
Neskatoties uz pieaugošo izīrēto mājokļu īpatsvaru, īrnieku iegādātās privātīpašuma apdrošināšanas polises ir tikai nepilni 5% no kopējā privātīpašuma apdrošināšanas polišu skaita, norāda BTA.
«Diemžēl īrnieku vidū valda uzskats, ka atbildību par uzticēto īpašumu īrnieks uzņemas tikai tad, ja šī atbildība ir īpaši ierakstīta īres līgumā. Taču, neskatoties uz to, ka mājoklis īrniekam nepieder, viņam ir jāuzņemas pilna atbildība par īpašumam vai tajā esošajai kustamajai mantai radītajiem bojājumiem,» skaidro BTA īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs.
Lai savu īpašumu aizsargātu no bezatbildīgiem īrniekiem, mājokļa īpašniekiem būtu jāapdrošina sava māja vai dzīvoklis, skaidro Duntavs. Taču, ja no īpašnieka puses šāda apdrošināšana nav veikta, tad ieteicams pašam īrniekam apdrošināt mājokli, lai pasargātu sevi no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties pēc nelaimes gadījuma mājoklī. Īrniekam nepieciešama privātīpašuma apdrošināšana ar iekļautu papildu risku - īrnieku un viesu nodarītā kaitējuma apdrošināšana.
«Apdrošinot mājokli, īrnieks pasargā sevi no zaudējumiem, ko var nodarīt savai mantai, kā arī dzīvokļa īpašniekam, piemēram, ja izceļas ugunsgrēks elektroinstalāciju dēļ, ja dzīvoklis tiek apzagts vai ja dzīvoklis applūst un tiek sabojāts, piemēram, parkets. Iesakām īrniekiem iegādāties arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas pasargās īrnieku no zaudējumiem, ko tas var nodarīt kaimiņiem,» norāda Duntavs.
Galvenie apsvērumi, kāpēc cilvēki izvēlas īpašumu īrēt, nevis iegādāties, ir ļoti pragmatiski - īrējot īpašumu, nav jāveic pirmā iemaksa bankai, nav jādomā par nopietniem remonta izdevumiem un tamlīdzīgi. Taču, ja īrnieka apdzīvotais mājoklis nav apdrošināts un tajā notiek nelaimes gadījums, tad īrniekam ir jāuzņemas izmaksu segšana par radītajiem bojājumiem. Šādā gadījumā īrniekam var nākties ciest lielus finansiālus zaudējumus, brīdina BTA.
«Pieprasījums pēc mājokļu īres pēdējos gados ir palielinājies. Tam ir vairāki iemesli, kas saistīti gan ar cilvēku viedokļa un ieradumu maiņu, gan ekonomiskās situācijas pārmaiņām. Daļa cilvēku vairs nevēlas uzņemties ilgstošas finansiālās saistības, ņemot kredītu bankā, tādēļ priekšroku dod mājokļa īrei, nevis pirkšanai, savukārt citi, kas sapņo par savu mājokli, tā iegādi pagaidām nevar atļauties. Kredītu izsniegšana nekustamā īpašuma iegādei būtiski nepieaug, tādēļ tuvākajos gados pieprasījums pēc dzīvokļu un māju īres saglabāsies,» informē nekustamā īpašuma kompānijas «Latio» Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.
Apkopojot nekustamo īpašumu ekspertu viedokļus, BTA secina, ka privātīpašumu īres tendences saglabāsies. Tāpēc gan īrniekiem, gan mājokļu īpašniekiem ir jāapzinās un precīzi īres līgumā jāatrunā katras puses atbildība par konkrētu izdevumu segšanu, kas ir radušies mājokļa tehniskā stāvokļa vai kustamās mantas bojājuma rezultātā, norāda BTA.
