Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta izbeigusi tiesvedību pieteicēja Valērija Finogenova prasībā pret Ingu Štāli, AS «Lauku Avīze» un citiem atbildētājiem par 100 000 dolāru (aptuveni 50 000 latu) piedziņu par goda un cieņas aizskaršanu, jo nomira prasītājs, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Prasība tiesā tika celta jau 2005.gadā. Tajā pieteicējs norādīja, ka 2003.gadā viņš pārņēma nu jau likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») Jelgavas filiāles prasījuma tiesības pret atbildētāju Ingu Štāli, sākot kredīta, kas ņemts nekustamā īpašuma rekonstrukcijai, piedziņu.
Savukārt 2003.gada vasarā prasītājs tikās ar citu atbildētāju - Rihardu Vālandu, kurš interesējās par viņa nopirkto «Krājbankas» kredītportfeli un par kredītiem, kurus izsniegusi bankas Jelgavas filiāle, kā arī par tiesībām no kredīta ņēmējiem, kuri kredītu samaksājuši, prasīt tos atkārtoti.
Vēlāk prasītājs uzzināja par interneta mājaslapu «www.pandora.lv», kuru vadīja un komentēja Vālands. Minētajā mājaslapā tika ievietots raksts par «Krājbankas» kredītņēmējiem, kuri kredītsaistības esot izpildījuši, norādot, ka kredītportfeļa īpašnieks Finogenovs nodarbojas ar naudas izspiešanu par it kā neatmaksātajām summām.
Tikmēr 2004.gada sākumā laikrakstā «Lauku Avīze» publicēts Anitas Āboliņas raksts «Parāds nav brālis», kurā arī sniegta, pēc pieteicēja domām, nepatiesa informācija par prasītāju.
Pieteicējs sagaidīja, kamēr citā tiesvedībā AT Civillietu tiesu palātā viņš saņēma sev pozitīvu spriedumu - AT daļēji apmierināja viņa prasību pret Štāli, citām fiziskajām personām un SIA «Jums», no Štāles piedzenot aizdevuma pamatparādu 8205 latu apmērā, tādā veidā iegūstot visus pierādījumus, lai celtu prasību pret šajā lietā minētajiem atbildētājiem.
Gan Zemgales apgabaltiesa, gan AT Civillietu tiesu palāta prasību noraidīja. AT otrajā instancē skaidroja, ka prasītājs pieteikumā nav norādījis nevienu ziņu, kuru viņš uzskata par nepatiesu un kas būtu pakļauta izvērtēšanai, lai pārbaudītu, vai tā atbilst patiesībai. Nepamatota ir prasītāja norāde, ka jāatsauc visi minētie raksti kopumā.
Tiesa arī norādīja, ka prasības nekonkrētības dēļ lietā nav iespējams nodibināt nepatiesu ziņu izplatīšanas faktu un nav iespējams nodibināt priekšnoteikumus prasītāja tiesībai pēc saistības attiecībā pret atbildētājiem prasības summas apmērā. Līdz ar to atzīstams, ka celtā prasība par 100 000 dolāru solidāru piedziņu no atbildētājiem kā nepierādīta ir noraidāma.
Tāpat Finogenovs arīdzan nebija norādījis, kādus publikācijās paustos viedokļus viņš uzskata par godu un cieņu aizskarošiem. Arī prasība daļā par pienākuma uzlikšanu «Lauku Avīzei» un Vālandam publicēt ziņas par to, kā beigusies tiesas prāva ar Štāli, ir nepamatota, jo atbilstoši likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» 1.pantam ikvienai personai, tostarp atbildētājiem, ir tiesības izvēlēties, kādu informāciju publicēt.
Tomēr Senāts 201.gadā AT Civillietu tiesu palātas spriedumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, secinot, ka Civillietu tiesu palātas spriedumā minētais pamatojums prasības noraidīšanai bija uzskatāms par kļūdainu.
Senāts, neapšaubot tiesas motīvus, ka, izšķirot strīdus par masu saziņas līdzekļos izplatīto personu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, nepieciešams nošķirt ziņas (faktus) no viedokļa, kas nav pakļaujams patiesības pārbaudei, pareizību, Senāts tomēr uzskata, ka arī tie prasības noraidīšanai izmantoti bez pietiekama pamata.
