Ziemeļīrijas tiesa nolasījusi galīgo spriedumu Latvijas pilsonim, kurš notiesāts par dzīvesbiedres nogalināšanu, vēsta laikraksts «Belfast Telegraph».
Latvijas valstspiederīgās traģiskā nāve Ziemeļīrijā: dzīvesbiedram nolasa spriedumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
29 gadus vecais Kaspars Stamers martā tika atzīts par vainīgu dzīvesbiedres, 28 gadus vecās Ksenijas Varosiļinas noduršanā, un viņam piespriests mūža ieslodzījums.
Belfāstas tiesa trešdien lietā pasludināja galīgo spriedumu, nosakot, ka Stameram jāizcieš vismaz 12 gadi cietumsoda, līdz viņš drīkst lūgt pirmstermiņa nosacītu atbrīvošanu.
Apsūdzētais tiesā atzina savu vainu Varosiļinas noduršanā 2012.gada 28.maijā.
Tajā vakarā kaimiņi izdzirdējuši kliedzienus blakus mājā un devušies apskatīties, kas tur notiek. Uz mājas sliekšņa viņi ieraudzījuši daudzkārt sadurto Kseniju, kas spēcīgi asiņojusi.
Kā stāsta aculiecinieki, kaimiņi izmisīgi centušies glābt nāvējoši sadurto sievieti, taču viņai blakus stāvējis stipri iereibušais Stamers un vicinājis nazi.
Pēc tam Stamers sācis durt sev, sakot: «Es nogalināju savu draudzeni. Es rīkojos slikti, es vēlos mirt,» dramatiskos notikumus atstāstīja aculieciniece.
Policija notikumu vietā ieradās dažu minūšu laikā, taču neatliekamās palīdzības mediķi kavējās, jo nebija nevienas brīvas brigādes. Ievainotā sieviete nogādāta slimnīcā, taču mediķiem neizdevās glābt viņas dzīvību.
Tiesu medicīnas ekspertīzē atklāts, ka jaunajai sievietei bija 12 durtas brūces un sešas grieztas brūces krūtīs, mugurā, vēderā un rokās.
Tiesnesis norādīja, ka Stamers dažkārt strādājis gadījuma darbus un piekopis izlaidīgu dzīvesveidu, kurā dominēja dzeršana un azartspēles.
Visas rūpes par ģimeni un mājsaimniecību bija uzņēmusies Varosiļina, kas strādāja divos darbos - par šuvēju un taksometru kompānijā.
Pasludinot spriedumu, tiesnesis arī citēja Varosiļinas mātes sacīto par to, kādas sekas meitas nāve atstājusi uz viņas dzīvi. «Tagad es esmu viena. Man nav atbalsta, man nav pleca, uz kura raudāt. Man nav ģimenes. Man nekad nebūs mazbērnu.»