Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūrai bijušo Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšnieci Āriju Stabiņu saukt pie kriminālatbildības par kukuļņemšanu un citiem noziegumiem.
KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret kukuļņemšanā aizdomās turēto Stabiņu (25)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt juridiskajai personai par kukuļa došanu KNAB rosina piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, aģentūru LETA informēja biroja pārstāve Inta Šaboha.
KNAB uzskata, ka bijusī Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā aizdomās turētā amatpersona ir iesaistīta piecās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodēs.
Stabiņu KNAB izmeklētājs rosina apsūdzēt par kukuļu pieņemšanu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 1.daļas, par neizpaužamu ziņu izpaušanu pēc KL 329.panta, par dokumentu viltošanas organizēšanu pēc KL 275.panta 1.daļas un 20.panta 2.daļas, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā par mantu lielā apmērā pēc KL 219.panta 2.daļas.
KL 320.panta 1.daļā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem), vai piespiedu darbs, vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.
Par KL 329.pantā paredzēto neizpaužamo ziņu izpaušanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Par KL 275.panta 1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu,
vai naudas sodu.
Savukārt KL 219.panta 2.daļā paredzētā sankcija ir īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Iegūto pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka kāda juridiskā persona par darbību veikšanu tās interesēs devusi kukuļus Rīgas domes amatpersonai, izmantojot starpniekus. Pret šo juridisko personu KNAB izmeklētājs sācis procesu un ierosina piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli par kukuļa došanu saskaņā ar KL 323.panta 1.daļu, pastāstīja Šaboha.
Lai saprātīgos termiņos panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā arī pērn septembrī ierosinātās lietas lielā apjoma dēļ KNAB izmeklētājs ierosināja un Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors krimināllietu sadalīja.
Patlaban KNAB lietvedībā turpinās kriminālprocess pret pārējām aizdomās turētajām personām par iespējamo iesaistīšanos vairāk nekā 20 noziedzīgo nodarījumu epizodēs. Visām aizdomās turētajām personām noteikti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
KNAB atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā piebilda Šaboha, īstenojot KNAB funkcijas korupcijas novēršanas jomā, birojs izvērtēja pieejamo informāciju par Rīgas pašvaldības rīcību ar pašvaldībai piederošo dzīvokļu apmaiņu. Izvērtējumā tika konstatēts, ka domē nav normatīvā regulējuma, kas nosaka kārtību gadījumos, kad īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa notiek starp pašvaldībai un privātpersonai piederošo dzīvojamo telpu īrniekiem.
KNAB secināja, ka līdzšinējā prakse veicina paaugstināta korupcijas riska situācijas un amatpersonu rīcības brīvība šādu lēmumu pieņemšanā rada auglīgu augsni korupcijai.
Ņemot vērā konstatētās nepilnības un trūkumus normatīvajos aktos, KNAB šā gada 10.maijā sniedza rekomendāciju pašvaldībai, aicinot to nekavējoties izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu, kā arī lūdza atturēties no lēmumu pieņemšanas minētajās situācijās par pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieku maiņu.
Kā ziņots, pagājušā gada septembrī KNAB paziņoja, ka ir sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā bija veiktas 14 kratīšanas un aizturētas septiņas personas, tai skaitā viena Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersona un divi pārvaldes darbinieki.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 19.septembrī Stabiņu apcietināja, un cietumā viņa pavadīja nepilnus divus mēnešus.
Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Arvis Miglāns pērn rudenī žurnālistiem pastāstīja, ka lietā ir materiāli par iespējamiem Stabiņas noziedzīgiem nodarījumiem kopš 2011.gada novembra. Precīzu epizožu skaitu viņš gan toreiz neatklāja.
Šā gada janvārī Stabiņa iesniedza atlūgumu un pārtrauca darba attiecības ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu.