IIN samazināšanas atcelšana graus uzticību nodokļu politikai (43)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo/R.Oliņš

Valdības pārstāvju publiski paustais viedoklis, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana varētu netikt īstenota atbilstoši «Nodokļu politikas stratēģijā 2011-2014.gadam» ietvertajam un likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nostiprinātajam grafikam, graus uzticību nodokļu politikai, šodien žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes eksperti.

LDDK viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis atzina, ka pagājušā gada lēmums trīs gadu laikā samazināt IIN likmi tika uztverts kā skaidra nodokļu politika, kas deva stabilu signālu gan darba devējiem, gan ņēmējiem par plānotajām darbaspēka nodokļu samazināšanas darbībām. «Tajā pašā laikā, ja vienīgais vidēja termiņa solījums, kuru pirms gada valdība nostiprināja, tagad tiek vienkāršoti grozīts, tas nozīmē, ka visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem spēlētājiem būs pilnīgi cits paļāvības līmenis uz valdības teikto,» atzina Bičevskis.

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) ar izteikumiem par IIN likmes samazināšanas ierobežošanu vai atcelšanu grauj uzņēmēju, investoru un sabiedrības uzticību, jo tādējādi tiek apšaubīts likumā nostiprināts solījums. «Šī ir nepieņemama situācija, un ceru, ka to var vērst par labu,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

Pavļuts piekrita, ka ir jārisina nevienlīdzības un nabadzības jautājumi, bet, pēc viņa sacītā, jaunu solījumu došana tiek risināta uz iepriekšējo likumā ierakstīta solījumu apšaubīšanas rēķina. «Situācija nav adekvāta, un tas nav piemērs, kā veidot labu, pēctecīgu politiku. Nevienlīdzība ir viena no lielākajām problēmām Latvijā, uz ko norāda arī ārvalstu eksperti. Bet tas nenozīmē, ka šī politika būtu jāīsteno uz citu sasniegumu rēķina. Iepriekš doto solījumu apšaubīšana ir postoša mūsu iespējām piesaistīt papildus investīcijas un radīt jaunas darba vietas,» atzina Pavļuts.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka vispirms nepieciešams vienoties par kompleksu pieeju, kā risināt nevienlīdzības un nabadzības jautājumus, kādu labāko modeli izvēlēties, lai mazāko algu saņēmējiem «uz rokas paliktu lielākas algas», un tad šie priekšlikumi būtu jāskata kopsakarā. «Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par būtiskākajiem jautājumiem ir jābūt diskusijai. Vieglu lēmumu nebūs, bet nevar būt tā, ka sarežģīti lēmumi tiek pieņemti, nevienam nepasakot,» sacīja ekonomikas ministrs.

Arī Bičevskis pauda bažas par to, kādā veidā izskanēja iepriekšējās nodokļu politikas atcelšanas vai pārmaiņu priekšlikums. «Tas nerada sajūtu, ka kāds ar mums grib diskutēt. Uz galda nav uzlikts iespējamais attīstības scenārijs par to, kas notiks, ja jaunos risinājumus ieviesīs, un kas notiks, ja jaunie lēmumi tiks pieņemti uz iepriekšējo lēmumu rēķina. Nekā tāda nav. Nekas nav akmenī iecirsts un var būt situācijas, kad iepriekšējie lēmumi ir koriģējami, bet par šādām alternatīvām ir jādiskutē, nevis jāpaziņo, ka kaut kas tiks atcelts vai mainīts. Ir jāsagatavo alternatīva, jānovērtē tās ietekme,» uzsvēra Bičevskis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune stāstīja, ka priekšlikums celt neapliekamo minimumu ir ceļš uz progresivitātes ieviešanu nodokļu jomā, kas, pēc viņas domām, patlaban būtu sarežģīti ieviešama, jo nav zināms, cik lieli ir cilvēku patiesie ienākumi, cik daudz ir lielo algu saņēmēju utt. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka, ja netiks mazināta IIN likme, uzņēmumu pašizmaksa un produktivitāte nekļūs lētāka. «Ir jāvirzās uz to, lai uzņēmējiem samazinātos izmaksas uz vienu strādājošo,» uzsvēra eksperte.

Tāpat Pavļuts komentēja premjera Valda Dombrovska (V) sacīto, ka starptautiskie eksperti no Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vienprātīgi aicina uzsvaru darbaspēka nodokļu samazināšanā likt uz neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumiem par apgādībā esošajiem, nevis IIN likmes straujāku samazināšanu.

«Gribu atgādināt, ka tie paši eksperti daudzu gadu garumā ir uzsvēruši to, ka Latvijai ir jārisina nelīdzsvarotība starp patēriņa nodokļiem, kuri, viņuprāt, nebija pietiekami augsti, un ienākuma nodokļiem, kas bija pārāk augsti. Patlaban galvenie EK un SVF iebildumi ir par to, ka, pirmkārt, nav pārskatīti patēriņa nodokļi, otrkārt, ir samazināta IIN likme, bet nav risināts mazāk turīgo iedzīvotāju nodokļu sloga jautājums. Šie priekšlikumi «uz galda» bija pirms gada, un iemesls, kāpēc tas netika izdarīts, bija tas, ka pēkšņi par prioritāti kļuva citi nodokļi,» norādīja Pavļuts.

Kā ziņots, lai mazinātu Baltijas valstu konkurenci par investīcijām un darba vietām, 2012.gada 24.maijā Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā par IIN, paredzot pakāpeniski samazināt IIN likmi - no 2013.gada 1.janvāra no 25% uz 24%, 2014.gadā uz 22%, bet 2015.gadā uz 20%.

Tomēr finanšu ministrs publiski paudis viedokli, ka IIN samazināšana varētu netikt īstenota atbilstoši «Nodokļu politikas stratēģijā 2011-2014.gadam» ietvertajam un likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nostiprinātajam grafikam.

Arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) šomēnes izteikusies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama. Pēc Viņķeles domām, IIN samazināšana ir diskutējams jautājums, jo tas esot lielo algu saņēmējiem izdevīgs lēmums. Viņķele kopā ar finanšu ministru kā «absolūtu prioritāti» virzīšot atvieglojumu par apgādājamo un neapliekamā minimuma palielināšanu, jo tie esot tieši instrumenti, kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā.

Komentāri (43)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu